Sovetskaja Gavaņa

Sovetskaja Gavaņa
pilsēta
Советская Гавань
Karogs Ģerbonis
Sovetskaja Gavaņa Sovetskaja Gavaņa
Koordinātas: 48°57′27″N 140°16′52″E
Valsts	Krievija
Novads	Habarovskas novads
Dibināta	1853
Pilsēta	1941
Platība
• Kopējā	69 km2
Augstums	20 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	23 245
• blīvums	336,9/km²
Laika josla	UTC+10 (UTC+10)
Mājaslapa	admsovgav.ru
Sovetskaja Gavaņa Vikikrātuvē

Sovetskaja Gavaņa (krievu: Советская Гавань — ‘Padomju osta’) ir pilsēta Habarovskas novadā, Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, kurā 2021. gadā dzīvoja 23,2 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas pie Tatāru šauruma 581 km uz austrumiem no Habarovskas. Baikāla-Amūras maģistrāles gala stacija.

Vēsture

1853. gadā Krievijas Amerikas kompānijas ekspedīcija oroču apmetnes Hodžo vietā Ķīnas impērijas teritorijā nodibināja tirdzniecības punktu un nosauca to ķeizara Nikolaja I dēla Konstantīna vārdā (Константиновский пост). Krimas kara laikā 1856. gadā apmetni ieņēma britu eskadra un nosauca par Barakudas ostu (Barracouta Harbour), pēc atgūšanas krievi to pārdēvēja par Imperatora ostu (Императорская Гавань). Pēc Pekinas konvencijas noslēgšanas 1860. gadā tā nonāca Krievijas Impērijas pakļautībā. 1907. gadā uzcēla lielu kokzāģētavu, kuru iznomāja Austrālijas kompānijai Sleigh and Company.

Pēc Tālo Austrumu Republikas likvidēšanas 1922. gadā to iekļāva Piejūras guberņas sastāvā un 1923. gadā pārdēvēja par Padomju ostu (Советская Гавань), 1940. gadā pārveidoja par militāro ostu un 1941. gadā piešķīra pilsētas tiesības. 1943. gadā Gulaga ieslodzītie sāka dzelzceļa līnijas Komsomoļska pie Amūras – Sovetskaja Gavaņa būvi, 1944. gadā pie Vaņina līča uzcēla jaunu tirdzniecības ostu. Pēc Otrā pasaules kara būvniecības darbos iesaistīja japāņu karagūstekņus. 1948. gadā Sovetskaja Gavaņa nokļuva Habarovskas novada sastāvā. 2019. gadā slēdza pēdējo kuģu remonta doku.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sovetskaja Gavaņa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)