Bali tīģeris
| Bali tīģeris †Panthera tigris balica (Schwarz, 1912) | |
|---|---|
 Nomedīts Bali tīģeris, 1922. gada foto | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Ģints | Panteras (Panthera) |
| Suga | Tīģeris (Panthera tigris) |
| Pasuga | Bali tīģeris (Panthera tigris balica) |
| Izplatība | |
 | |
 Bali tīģeris Vikikrātuvē | |
Bali tīģeris (Panthera tigris balica) ir izmirusi tīģera pasauga, kas kādreiz apdzīvoja Bali salu Indonēzijā. Tā ir pirmā tīģera pasugu, kas izmirusi nesenā pagātnē.[1] Indonēzijas salās kopumā bija sastopmas trīs dažādas tīģera pasugas, no kurām divas pasugas ir izmirušas (Bali un Javas tīģeris), bet trešās (Sumatras tīģera) izdzīvošana ir kritiski apdraudēta.
Pēdējais zināmais Bali tīģeris bija Bali rietumos dzīvojoša tīģeriene, kas tika nošauta 1937. gada 27. septembrī,[2][3] lai gan vietējie iedzīvotāji turpināja ziņot par tīģera klātbūtni līdz 1940. gadiem un, iespējams, kāds īpatnis pat ir izdzīvojis līdz 1950. gadiem.[1] Bali tīģeris galvenokārt izmira dēļ nesaudzīgām medībām, kā arī izzūdot piemērotai dzīves videi, izcērtot mežus un attīstoties lauksaimniecībai. Tīģera medības tika aizliegtas tikai 1970. gadā, kad plēsējs salā jau bija izmiris.[4] Tā populācija nekad nav bijusi liela, jo pati Bali sala un tās mežu platības ir nelielas.[3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bali tīģeris bija vismazākais no visiem tīģeriem,[5] apmēram uz pusi mazāks par Amūras tīģeri[3] un vienā lielumā ar leopardu un pumu.[6] Tēviņi, kā visiem tīģeriem, bija lielāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums bija 220—230 cm, svars 90—100 kg, mātītes garums 190—210 cm, svars 65—80 kg.[5][6] Tā kažoka matojums bija īss, tumši oranžs vai sarkanīgi oranžs ar šaurām, melnām, tumši pelēkām vai brūnām svītrām. Dažiem īpatņiem svītru skaits uz pleciem, priekškājām un sānu priekšējās daļas bija samazināts.[7] Reizēm starp svītrām bija nelieli, melni plankumi.[2] Bali tīģerim uz galvas bija, tikai šai pasugai raksturīgs, smalks, blīvs svītrojums. Vēders bija balts un, tā kā kopumā kažoks bija tumšāks kā citām tīģera pasugām, tad tas koši kontrastēja ar oranžajiem sāniem.
Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bali tīģeris, kā visi tīģeri, bija gaļēdājs un medīja visu, kas dzīvoja uz salas.[4] Tomēr, lai tīģera medījums būtu pietiekami barojošs un enerģiju dodošs, tam ir jābūt vismaz 20 kg smagam.[8] Tā galvenais medījums bija mežacūkas, Javas brieži, mundžaki, savvaļas vistas, varāni, mērkaķi un bantengi (kuri arī mūsdienās vairs Bali salā nav sastopami).[8]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grūsnības periods ilga 100—110 dienas. Piedzima 2—3 nevarīgi, akli un nedzirdīgi mazuļi, par kuriem rūpējās tikai māte. Pēc dažām dienām atvērās acis un ausis. Māte mazuļus zīdīja ar pienu līdz apmēram gada vecumam, bet patstāvīgi tie kļuva apmēram 18—24 mēnešu vecumā.[4] Bali tīģera dzīves ilgums bija 10—15 gadi.[4]
Bali un Javas tīģeris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abas pasugas, Bali un Javas tīģeris, ir savstarpēji ļoti līdzīgas ar minimālām anatomiskām atšķirībām.[9] Pastāv divas teorijas par šo pasugu izveidošanos. Pirmā teorija abu pasugu izveidošanos saista ar laiku, kad pirms apmēram 10 000 gadiem, beidzoties ledus laikmetam un ceļoties jūras līmenim, Bali sala tika nodalīta no Javas salas ar jūras šaurumu, tādējādi esošo tīģeru populāciju sadalot divās izolētās grupās. Otra versija pieņem, ka tīģeri ir mājojuši tikai Javas vai Bali salā, bet tā kā tīģeris ir ļoti labs peldētājs, tad kādi īpatņi ir pārpeldējuši salīdzinoši šauro jūras šaurumu (2,4 km) un okupējuši kaimiņsalu.[9][10]
Izmiršana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai arī Bali kultūrā tīģerim un tā simbolam ir liela nozīme, vietējie iedzīvotāji no tā baidījās un uzskatīja par velnišķīgu un ļaunu garu. To centās nomedīt un no tā klātbūtnes atbrīvoties.[9] Tomēr īpaši intensīvas medības uzsākās, kad 19. gadsimtā salā ieradās eiropieši. Tika organizētas maksas sporta medības eiropiešiem no Javas.[11] Pēdējo tīģeri nošāva Bali rietumos 1937. gada 27. septembrī. Kopš šīs dienas neviens tīģeris salā vairs netika redzēts, lai gan ziņojumi no vietējiem iedzīvotājiem par tīģera klātbūtni turpināja pienākt līdz 1940. gadiem un pat 1970. gados par plēsēja klātbūtni ziņoja mežu cirtēji.[3] 1947. gadā Bali rietumos izveidoja nacionālo parku tīģeru aizsardzībai. Visticamākais, šajā parkā arī patvērās pēdējie tīģeri.
Bali tīģeris nekad nav turēts nevienā zoodārzā, par dzīvu Bali tīģeri nav saglabājusies neviena filma un fotogrāfija. Zinātniekiem ir pieejami tikai galvaskausi un kažokādas, kas glabājas dabas muzejos.[3] Pēdējās nošautās tīģerienes āda glabājas Indonēzijas Zooloģijas muzejā Bogorā.[12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Panthera tigris ssp. balica
- ↑ 2,0 2,1 Extinct Subspecies of Tiger
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Extinct Tigers
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «The Bali Tiger - Panthera tigris balica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 6. janvārī. Skatīts: 2006. gada 6. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 Tiger (Panthera tigris) Fact Sheet, 2009
- ↑ 6,0 6,1 Mammalian Species: Panthera tigris
- ↑ Ronald M. Nowak, 2005 Walker's Carnivores of the World
- ↑ 8,0 8,1 Tiger and Prey
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Animals and Nature: Bali Tiger
- ↑ Novak, R. M. (1999). Walker's Mammals of the World (6th ed.). Baltimore: Johns Hopkins University Press. ISBN 0-8018-5789-9.
- ↑ Vojnich, G. (1913). A Kelet-Indiai Szigetcsoporton [in the East Indian Archipelago]. Singer & Wolfner, Budapest, pp. 264.
- ↑ Buzas, B. and Farkas, B. (1997). An additional skull of the Bali tiger, Panthera tigris balica (Schwarz) in the Hungarian Natural History Museum. Miscellanea Zoologica Hungarica Vol 11 pp: 101-105.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bali tīģeris.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- The Last of the Sunda Tigers[novecojusi saite]
- ARKive: Tiger (Panthera tigris)
- Extinct Tiger Subspecies Arhivēts 2017. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.