Pāriet uz saturu

Sumatras tīģeris

Vikipēdijas lapa
Sumatras tīģeris
Panthera tigris sumatrae
(Pocock, 1929)
Sumatras tīģeris
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ĢintsPanteras (Panthera)
SugaTīģeris (P. tigris)
PasugaSumatras tīģeris (P. t. sumatrae)
Izplatība
Sumatras tīģeris Vikikrātuvē

Sumatras tīģeris (Panthera tigris sumatrae) ir vienīgā līdz mūsdienām izdzīvojusī Zunda salu tīģera pasuga, kas sastopama tikai Sumatras salā.[1] Izmirušās pasugas ir Bali tīģeris un Javas tīģeris.[2] Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem pasugai piešķirts kritiski apdraudētas sugas statuss.[1] Sumatras tīģeru kopējā savvaļas populācija ir apmēram 400—600 īpatņi.[3] Nevienā no vietējām populācijām nav vairāk par 50 pieaugušiem īpatņiem.[1] Nebrīvē (zoodārzos un īpašās audzētavās) ir apmēram 235 Sumatras tīģeri.[4] Daļa tīģeru, kas tiek izmantoti audzētavās, dzimuši savvaļā, bet kļuvuši vietējiem iedzīvotājiem bīstami.[4]

DNS analīzes liecina, ka Sumatras tīģeris kļuvis izolēts no pārējiem tīģeriem laikā, kad pleistocēna beigās un holocēna sākumā pirms 12 000—6000 gadiem okeānā cēlās ūdens līmenis un Sumatra atdalījās no kontinenta.[5]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sumatras tīģeris ir mazākais no visām mūsdienās dzīvojošām tīģera pasugām
Savvaļas Sumatras tīģeris

Sumatras tīģeris ir mazākais no visiem mūsdienās dzīvojošiem tīģeriem.[6] Par to mazāks bija tikai šobrīd izmirušais Bali tīģeris.[7] Kā visiem tīģeriem, tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Turklāt Sumatras tīģera tēviņam ir kupla vaigu bārda, kas to atšķir no citām tīģera pasugām.[8] Tēviņa ķermeņa garums ir 2,2—2,55 m, svars 100—140 kg, mātītes garums 2,15—2,3 m, svars 75—110 kg.[7] Lai arī Sumatras tīģeris nav tik masīvs kā Bengālijas tīģeris, tas spēj ar ķepas triecienu salauzt kājas gan zirgam, gan bifelim.[9]

Sumatras tīģera kažoks ir rudi brūns ar koši melnām svītrām.[6] Salīdzinot ar citām pasugām, svītras ir šaurākas un novietotas tuvāk viena pie otras.[10][11] Sumatras tīģera svītrām to galos ir raksturīgi pārtapt par punktu virkni, kā arī uz muguras, sāniem un pakaļkājām starp svītrām var būt tumši plankumi. Pavēdere gaiši brūna vai balta.[7]

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sumatras tīģeris galvenokārt uzturas mežonīgā, cilvēku nepārveidotā mežā, purvos, upju tuvumā,[12] ļoti reti ieklejojot cilvēku stādītajās akāciju, Brazīlijas hevejas un eļļas palmu plantācijās. Tīģeris arī labprātāk uzturas augstāk kalnos, lietus sezonas laikā pārvietojoties zemāk uz ielejām, labprātāk uzturas meža dziļumā nevis mežmalās. Ja būs iespēja, izvēlēsies mežu ar biezu pamežu un stāvām kraujām, savukārt izvairīsies no meža, ko apsaimnieko cilvēki un kurā ir cilvēku apdzīvotas vietas. Ja tīģeris ienāk akāciju mežā, tad uzturas ūdens tuvumā un vietās ar vecākiem kokiem, kur uz zemes ir bieza lapu kārta un koku zemākie lapotie zari nosedz un veido patvērumu. Šie vides nosacījumi ir ļoti būtiski, kad tīģeris izvēlas savu teritoriju.[13] Katram tīģerim ir sava teritorija, kurā tas uzturas un medī. Tēviņa teritorija pārklājas ar vairāku mātīšu teritoriju.[12]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīģeris ir izteikts plēsējs, kas barojas tikai ar gaļu.[12] Tā dzīves vietas izvēli ietekmē arī potenciālā medījuma lielums un daudzums. Galvenais medījums ir pārnadži, putni, zivis un mērkaķi.[12] Plēsējs medī, piemēram, lielo argusu, cūkastes makaku, dzeloņcūku, tapiru, mežacūku, mazo un lielo peļubriedi, mundžaku un sambarbriedi.[14] Tīģeris ir labs peldētājs un medījumam glābiņa ūdenī nav, toties tas ļoti slikti kāpj kokos, tādēļ no veiklā mednieka var izglābties tie, kas spēj uzkāpt augstu kokā.[12]

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sumatras tīģeris Melburnas zoodārzā

Tēviņa teritorija pārklājas ar vairākām mātītēm, ar kurām tas sapārojas. Mazuļus audzina tikai māte. Grūsnības periods ilgst 3,5 mēnešus. Īpaši ierīkotā migā piedzimst 3—4 nevarīgi, akli mazuļi. Pēc dažām dienām atveras acis un ausis. Sasniedzot apmēram 8 nedēļu vecumu, mazuļi pamet migu un sāk sekot mātei. Pēc vēl 4 mēnešiem tie sāk piedalīties medībās un nomedī savu pirmo medījumu, bet patstāvīgi medīt tie sāk 18 mēnešu vecumā. Jaunie tīģeri paliek kopā ar māti līdz apmēram 2—3 gadu vecumam.[12]

Apdraudējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā visiem tīģeriem, arī Sumatras tīģerim ir nepieciešamas plašas, neskartas un mežonīgas teritorijas, tādēļ sugas galvenais apdraudējums ir piemērotas dzīves vides izzušana.[13] Tropu meži tiek izcirsti, to vietā iekārtojot eļļas palmu un akāciju plantācijas. Izzūdot mežiem, izzūd tīģera medījums, kā arī Sumatrā joprojām ir aktīvi malumednieki, kas medī plēsēju, lai iegūtu dažādas tīģera ķermeņa daļas vietējam tirgum. Laikā no 1985. gada līdz 1999. gadam pat nacionālo parku teritorijās katru gadu tika zaudēti apmēram 2% no mežiem. Pastāv tendence ieleju mežiem pārveidoties ātrāk nekā kalnu mežiem, un teritorijās ar lēzenām reljefa izmaiņām meži izzūd ātrāk nekā teritorijās ar klintīm un stāvām nogāzēm.[15]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Panthera tigris ssp. sumatrae
  2. ↑ Mazák, J. H. & Groves, C. P. (2006). "A taxonomic revision of the tigers (Panthera tigris)" Mammalian Biology. 71 (5): 268–287. doi:10.1016/j.mambio.2006.02.007
  3. ↑ Tigers in Crisis
  4. ↑ 4,0 4,1 Sumatran tigers
  5. ↑ Sorting out tigers (Panthera tigris): mitochondrial sequences, nuclear inserts, systematics, and conservation genetics
  6. ↑ 6,0 6,1 «WWF: Sumatran tigers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. martā. Skatīts: 2017. gada 5. aprīlī.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 «Mammalian Species: Tiger». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. martā. Skatīts: 2011. gada 21. oktobrī.
  8. ↑ Nowell, K., Jackson, P. (1996). Tiger Panthera tigris (Linnaeus 1758) in: Wild Cats: status survey and conservation action plan. IUCN/SSC Cat Specialist Group, Gland, Switzerland
  9. ↑ Charles Frederick Partington (1835). "Felis, the cat tribe". The British cyclopæedia of natural history. Orr & Smith.
  10. ↑ Pocock, R. I. (1929). "Tigers". Journal of the Bombay Natural History Society. 33: 505–541.
  11. ↑ Kitchener, A. (1999). Tiger distribution, phenotypic variation and conservation issues. Pages 19–39 in: Seidensticker, J., Christie, S., Jackson, P. (eds.) Riding the Tiger. Tiger Conservation in human-dominated landscapes. Cambridge University Press, Cambridge, ISBN 0-521-64057-1.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 12,4 12,5 Tigers: The Sumatran Tiger
  13. ↑ 13,0 13,1 Sunarto, S.; Kelly, M. J.; Parakkasi, K.; Klenzendorf, S.; Septayuda, E.; Kurniawan, H. (2012). Gratwicke, Brian, ed. "Tigers Need Cover: Multi-Scale Occupancy Study of the Big Cat in Sumatran Forest and Plantation Landscapes". PLoS ONE. 7 (1): e30859. doi:10.1371/journal.pone.0030859
  14. ↑ O’Brien, T. G.; Kinnard, M. F. & Wibisono, H. T. (2003). "Crouching tigers, hidden prey: Sumatran tiger and prey populations in a tropical forest landscape". Animal Conservation. 6 (2): 131–139. doi:10.1017/S1367943003003172
  15. ↑ Kinnaird, M. F.; Sanderson, E. W.; O'Brien, T. G.; Wibisono, H.; Woolmer, G. (2003). "Deforestation trends in a tropical landscape and implications for forest mammals". Conservation Biology. 17: 245–257. doi:10.1046/j.1523-1739.2003.02040.x

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sumatras_tīģeris&oldid=4190484"