Balles dejas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dejas Rīgas Skolēnu domes Ziemassvētku ballē

Balles dejas ir sabiedrisko deju kopa, kuras bauda atpūtai, priekam un sabiedriskai saskarsmei ballēs, deju vakaros, viesībās.[1]

Balles dejas nosaka Starptautiskā deju padome (World Dance Council), tās ietver šādas dejas: lēnais valsis, tango, Vīnes valsis, fokstrots, ča-ča-ča, rumba, salsa, hāstls jeb diskofokss, svings, samba un merenge.[2] Dejas ko izpilda sacensībās, sauc par sporta dejām.

Balles deju vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaiki un Renesanse[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balles deju tradīcija aizsākās viduslaikos un turpinājās Renesanses laikmetā. Šajā periodā balles un balles dejas bija pieejamas tikai aristokrātijas pārstāvjiem. Spilgtākās šī perioda dejas bija galjarda, pavana, menuets.

16. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. gadsimta gaitā dejošana kļuva mazāk formāla un strikti reglamentēta. Gadsimta tendence bija uz formalitāšu atvieglošanu. Parādījās pirmās slēgtā satvēriena dejas [3]

17. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. gadsimtā mainījās dejas temperaments. Tās kļuva lēnākas, izzuda palēcieni, kāju izspērieni, pēdas palika kontaktā ar grīdu, kas ir raksturīgi mūslaiku balles dejām. Radās dejotāju līganā pacelšanās un nolaišanās. [3].

18. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc franču revolūcijas baļļu programma stipri mainījās. Menuetam tika „nocirsta galva” reizē ar karalieni Mariju Antuaneti.

19. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balles 19. gadsimtā kļuva demokrātiskākas, tajās tagad varēja piedalīties arī vienkārši turīgie cilvēki. Pirmā no jaunā laikmeta dejām bija valsis. Sekoja polka, polonēze, kadriļa, mazurka, galops. [4]

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta sākums iezīmējās ar daudzu jaunu deju rašanos. Balles dejas kļuva pieejamas arī sabiedrības vidusslānim. Valsis sadalījās vairākos paveidos, piemēram, Bostonas valsī un vilcināšanās valsī, kuri savukārt kalpoja kā aizsākums lēnajam valsim. Ātrā valša versija, kas atdalījās no sākotnējās vidējā ātruma valša tika nosaukta — Vīnes valsis. Uz Eiropu tika importēts Argentīnas tango, kurš Francijā pārcieta lielas izmaiņas — tika adaptēts un pārveidots, jo sabiedrības augstākajiem slāņiem pret oriģinālo Argentīnas tango bija daudz iebildumu. Jaunā versija tika nosaukta vienkārši — tango.[5] 1914. gadā ASV radās fokstrots. Tā bija vislielākā novitāte balles deju pasaulē, jo parādījās lēnie soļi un ātrie soļi. Fokstrotu varēja dejot gan lēnā, gan vidējā, gan ātrā tempā. Galīgā minēto deju versija noformējās Anglijā, un tika nosaukta par „balles dejām”, (tulkojums no „Ballroom Dancing”) Minētās dejas sastāda ballēs dejoto deju zelta fondu, bez tām nav iedomājama neviena balle. Nosaukums ieviesās arī Latvijā, taču tika lietoti arī alternatīvie nosaukumi – „salona dejas” un „viesību dejas”.

Amerikas deju vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 19. gadsimta sākuma līdz vidum pasaulē kļuva populāras arī Latīņamerikas dejas samba, rumba, pasodoble, un kā pēdējā — ča-ča-ča no vidus Amerikas tautu dejām kļuva par populārām sabiedriskajām dejām. Pasaule pamazām iepazina arī Ziemeļamerikas melnādaino iedzīvotāju dejas. Populārākā un vieglākā no tām bija Austrumu krasta svings. Eiropu ar to iepazīstināja ASV karavīri 2. Pasaules kara laikā, un te tas ieguva nosaukumu džaivs. 1960. gados līdz ar rokenrola mūziku pasaule iepazina bugi-vugi, bet 1970. gados līdz ar disko mūzikas bumu no Amerikas Eiropu iekaroja vēl viena svinga deja – hāstls (Eiropā saukts arī diskofokss). 1980. gados pasauli pāršalca jauns Latīņamerikas mūzikas vilnis, atnesdams salsu un merengi un vēl citas dejas, kuras gan popularitātes virsotnē noturējās visai neilgi.

Balles deju atšķirība no sporta dejām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dejas ko izpilda sacensībās, sauc par sporta dejām. Tās pieder skatuvisko jeb priekšnesumu deju formu kategorijai. Jāatzīmē, ka lai gan deju balles un sporta versijas dažreiz dala kopīgu nosaukumu, piemēram, lēnais valsis, Vīnes valsis, tango, to līdzība ir ierobežota. Līdzība ir mūzikas ritmā un pamatsoļos. Tālāk parādās būtiskas atšķirības figūrās un izpildījumā — sabiedrisko dejas versiju izpildījums ir vienkāršots, toties ar dejas improvizāciju. Sporta dejas versiju izpildījums ir sarežģīts, tās ir strukturētas dejas ar fiksētu horeogrāfiju. Sporta dejās dejotāji ir atdalīti no skatītājem — dejotāji dejo, bet skatītāji skatās, nekad otrādi, turpretī balles dejās gan dejo, gan skatās visi klātesošie.[6]

Sporta deju stilā dejot ballē nav pieņemami. [7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.dejuklubsreveranss.lv/kas-ir-balles-dejas
  2. http://www.tanzen.de/jugendliche/paartanz/welttanzprogramm.php
  3. 3,0 3,1 Arthur H. Franks. Social dance: A short history. London. Routledge and Kegan LTD. 1963.
  4. Karen Lynn Smith Popular Dance: From Ballroom to Hip-Hop Chelsea House 2010 49.lpp ISBN 1604134844
  5. Mike Gonzalez, Marianella Yanes Tango: Sex and Rhythm of the City Reaktion Books 2013 ISBN 1780231075
  6. Ar ko atšķiras balles dejas no sporta dejām
  7. Inge Volfa. Mūsdienīgas uzvedības normas. Džinsos vai smokingā? 210. lpp. Rīga. Zvaigzne ABC, 1999., ISBN 9984-17-545-6