Baltalksnis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baltalksnis
Alnus incana ((L.) Moench)
Baltalksnis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaBērzu dzimta (Betulaceae)
ĢintsAlkšņi (Alnus)
SugaBaltalksnis (A. incana)
Baltalksnis Vikikrātuvē

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks. Latvijā bieži sastopams.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas ir līdz 20 m garš, vasarzaļš, vienmājas koks. Miza pelēka, gluda. Lapas veselas, olveidīgas ar nevienādi zobainu malu. Lapas pamats ieapaļš. Virspuse zaļa, kaila, apakšpuse pelēka, tūbaina. Vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas šķirti uz viena un tā paša koka. Vīrišķās ziedu spurdzes garas, nokarenas, sievišķās īsas, gandrīz sēdošas. Zied pirms lapu plaukšanas marta beigās un aprīlī, sēklas izbirst oktobrī.

Biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aug mitrās un krūmainās pļavās, zāļu purvos, upju ielejās pieupes uzskalotās augsnēs. Primāros mežos sastopams reti. Kā pioniersuga strauji aizaudzē nekoptas ganības, pamestas pļavas un tīrumus.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltalksnis aug dažviet Eiropā (Rietumeiropā, Skandināvijā, Alpu malā), Āzijā un Ziemeļamerikā.[1]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltalkšņa koksne galvenokārt tiek izmantota šķeldas un kurināmā sagatavošanai, mazāk tarai, šķiedras un plātņu ražošanai, kokogļu gatavošanai, gaļas un zivju kūpināšanai.[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Izplatība
  2. M. Daugavietis. Baltalksnis Latvijā. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava", 2006. 108. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]