Baltijas somu valodas

Baltijas (jūras) somu valodas ir valodu grupa, kas pieder urāliešu (virs)saimei. Baltijas somu valodas dažkārt tiek dēvētas par Baltijas somugru valodām, taču šāds nosaukums ir neprecīzs, jo ietver arī Baltijas somiem visattālāk radniecīgo ugru (ungāru, hantu, mansu) valodas. Šajās valodās runā Baltijas somi. Lielākās šīs grupas valodas ir somu un igauņu, kas ir oficiālās valodas attiecīgi Somijā un Igaunijā.

Baltijas somu valodām pieder arī lībiešu, karēļu (dažkārt uzskatīta par somu valodas dialektu), vepsu, ižoru un votu valodas.^[1]

Vairums mazo Baltijas somu valodu ir vai nu apdraudētas vai izmirušas.

Igauņu valodas veru dialekts dažkārt tiek klasificēts kā atsevišķa valoda, ja to klasificē kā atsevišķu valodu, tajā tiek izšķirts setu dialekts.

Neskaitot Latvijā endēmisko lībiešu valodu, valsts teritorijā vairākus gadsimtus bijusi votu valodas sala – tā saucamie Bauskas krieviņi, kā arī igauņu valodas salas – leivi un luci (skat. arī Latvijas igauņi).

Klasifikācija

Urāliešu saimes filoģenētiskā struktūra (līdz ar to Baltijas somu valodu radniecības pakāpe ar citām šīs saimes valodām) ir strīdīgs jautājums.

Tradicionāli urāliešu virssaime tiek iedalīta sekojoši^[2]

Samodiešu saime
Somugru saime
- Ugru valodas
  - Ungāru valoda
  - Obas ugru valodas
- Somu—permiešu valodas
  - Permiešu valodas
  - Somu—Volgas somu valodas
    - Volgas somu valodas
    - Somu—sāmu valodas
      - Sāmu valodas
      - Baltijas somu valodas

Taču tā kā koka modelis ir strīdīgs jautājums, daži autori izvēlas "agnostisku" piegājienu urāliešu valodu klasifikācijai, izvairoties no hierarhiska iedalījuma, tā vietā klasificējot visas grupas kā tiešas meitas urāliešu saimei^[3] (dažkārt saukts par "ķemmes modeli").^[4]

Atsauces

↑ «LĪBIEŠU VALODA RADU SAIMĒ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. martā. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī. Arhivēts 2016. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Salminen, Tapani (2002): Problems in the taxonomy of the Uralic languages in the light of modern comparative studies
↑ Salminen, Tapani, 2009. Uralic (Finno-Ugrian) languages.
↑ Salminen: "Consequently, it can be suggested that a non-binary family tree (occasionally but unnecessarily referred to as a “family bush” or “comb”), involving uncontroversial branches only."

[1] «LĪBIEŠU VALODA RADU SAIMĒ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. martā. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī. Arhivēts 2016. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.

[SalmTax-2] Salminen, Tapani (2002): Problems in the taxonomy of the Uralic languages in the light of modern comparative studies

[3] Salminen, Tapani, 2009. Uralic (Finno-Ugrian) languages.

[4] Salminen: "Consequently, it can be suggested that a non-binary family tree (occasionally but unnecessarily referred to as a “family bush” or “comb”), involving uncontroversial branches only."

[1]

[2]

[3]

[4]