Baltkrievijas Nacionālais operas un baleta teātris

Baltkrievijas Republikas Nacionālais akadēmiskais Lielais operas un baleta teātris (baltkrievu: Нацыянальны акадэмічны Вялікі тэатр оперы і балета) atrodas parkā Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas Trīsvienības kalna rajonā. Vietējie to sauc vienkārši par "Operas teātri" vai "Operas un baleta teātri". Kad teātris 1933. gada 15. maijā tika atvērts, sākumā tam nebija savas izrāžu vietas. Līdz 1938. gadam teātra trupa uzstājās Baltkrievijas drāmas teātra ēkā.

Vēsture

Pirmais pastāvīgais teātris Baltkrievijā tika dibināts 1933. gadā, balstīts uz Baltkrievijas operas un baleta skolu; studijas dibinātājs bija slavens krievu operdziedātājs Antons Bonahičs. Neilgi pēc tam, 1933. gadā Bonahičs nomira.

Pašreizējā teātra ēka tika atvērta 1939. gadā. To projektēja baltkrievu arhitekts no Ļeņingradas Josifs Langbards, kura sākotnējais projekts tika īstenots tikai daļēji; dažas dizaina detaļas netika izveidotas finansiālu iemeslu dēļ. Teātrim ir Baltkrievijas tēlnieka Zaira Azgura veidoti ciļņi.

Teātri atklāja 1933. gada 25. maijā ar Bizē operu "Karmena", kurā titullomu dziedāja Larisa Aleksandrovska. Pirmajos tā darbības gados trupai tika pievienoti vairāki profesionāli solisti un dejotāji. Pirmā izrāde uz jaunā teātra skatuves bija "Gulbju ezers". 1940. gadam teātra nosaukumam tika pievienots vārds "Lielais", lai norādītu uz tā paplašināšanos. Teātra kompānijas izrādēm "Baltkrievu mākslas desmitgades" laikā Maskavā 1940. gada jūnijā bija lieliski panākumi, to skaitā bija pirmais baltkrievu balets "Lakstīgala", ko veidoja Mihails Krošners, kā arī vairākas nacionālās operas.^[1] Lielā Tēvijas kara laikā izrādes līdz Minskas atbrīvošanai 1944. gadā notika Ņižņijnovgorodā, kas toreiz bija pazīstama kā Gorkija, pēc tam izrādes notika Kovrovā.

Repertuāra bagātināšana un paplašināšana pēc 2. pasaules kara

Šajā laikā repertuārs tika ļoti bagātināts. Slavenākās šajā teātrī iestudētās operas ir Modesta Musorgska "Boriss Godunovs", Džuzepes Verdi "Otello" un "Dons Karlo", Žaka Ofenbaha "Hofmaņa stāsti", Nikolaja Rimska-Korsakova "Zelta gailītis" un "Sadko", Riharda Vāgnera "Loengrīns". Tika iekļautas arī dažādu baltkrievu komponistu sociālistiski reālistiskās operas.

1996. gadā teātris tika sadalīts divos neatkarīgos teātros: radās Baltkrievijas Republikas Nacionālais akadēmiskais Lielā baleta teātris un Baltkrievijas Nacionālais akadēmiskais operas teātris, bet 2008. gadā tie atkal apvienojās, kļūstot par pašreizējo Baltkrievijas Republikas Nacionālo akadēmisko Lielo operas un baleta teātri.

Ēka tika atjaunota, un tā tika atvērta 2009. gadā. Teātra apkārtnē tika uzstādītas daudzas skulptūras, tā skatuve tika nedaudz pārvietota, paplašinājās publikas telpa. Ievērojot sākotnējo dizainu, tika izveidots moderns apgaismojums un aprīkojums.^[2] Baleta kompānija tiek uzskatīta par vienu no galvenajām kompānijām pasaulē.^[3]

Teātris pēc rekonstrukcijas
Teātris naktī
Priekškars un orķestra bedre
Balkoni
Foajē

Atsauces

↑ «History of the National Academic Grand Opera and Ballet Theatre of the Republic of Belarus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. janvāris. Skatīts: 2013. gada 9. janvāris. Arhivēts 2013. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē.
↑ В здании Лангбарда будет лучшая сценическая площадка Беларуси
↑ Patricia Levy; Michael Spilling (2009): "Opera and ballet are very popular in Belarus, and the state opera and ballet companies perform regularly... The National Academic Ballet Theatre in Minsk is considered one of the foremost ballet companies in the world" Belarus, p. 99.