Bambusu apakšdzimta
| Bambusu apakšdzimta Bambuseae | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Apakšdzimta | Bambusu apakšdzimta (Bambusoideae) |
 Bambusu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Bambusu apakšdzimta (Bambusoideae) ir daudzveidīga, lielākoties mūžzaļu daudzgadīgo augu apakšdzimta, kura ir klasificēta graudzāļu dzimtā.[1]
Bambusiem, tāpat kā citām graudzālēm, stublāja starpmezgli parasti ir dobi, un vaskulārie kūlīši ir izvietoti lakstu sieniņās, nevis cilindriskā kambija slānī starp mizu (lūksni) un koksni (ksilēmu) kā tas ir divdīgļlapjiem un skujkokiem. Stublāji ir cilindriski.[2]
Liela daļa no apakšdzimtā klasificētajām sugām ir pasaulē lielākās graudzāles, piemēram, apakšdzimtā klasificētā suga Dendrocalamus sinicus dzinumi var sasniegt 46 metru augstumu, 36 centimetru platumu un svaru līdz 450 kg.[3]
Bambusu vidū ir daži no visātrāk augošajiem augiem pasaulē,[4] pateicoties to unikālai sakneņu sistēmai. Dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 centimetru (tās aug ar ātrumu gandrīz 40 milimetri stundā).[5] Austrumāzijā sastopamajai sugai Phyllostachys bambusoides 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem.[6]
Bambusam ir ievērojama ekonomiskā un kulturālā nozīme Dienvidāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Austrumāzijā, jo to izmanto būvmateriāliem, kā pārtikas avotu, un to bieži attēlo mākslā, piemēram, bambusa gleznās un bambusa apstrāde. Bambuss, tāpat kā koks, ir dabiskas izcelsmes kompozītmateriāls,[7] kura izturība parasti ir līdzīga spēcīgam skujkoku vai cietkoksnes kokmateriālam.[8][8] Dažas bambusa sugas testa apstākļos ir uzrādījušas ievērojamu izturību. Bambusa tulda, kas aug Bangladešā un tās apkaimē, ir konstatēta izturības robeža līdz 60 000 psi.[9] Citas bambusa sugas veido ārkārtīgi cietu materiālu. Ķīnā sastopamā Bambusa tabacaria stublāji satur tik daudz silīcija dioksīda, ka, cērtot ar cirvi, rodas dzirksteles.[10]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bambusu apakšdzimtā ir klasificētas ciltis:
- Arundinarieae,
- Bambuseae (bambusu cilts),
- Olyreae.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Bambusa vulgaris -
Chimonobambusa quadrangularis -
Nastus borbonicus -
Otatea acuminata subsp. aztecoram -
Phyllostachys nigra
_(2).jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ F. A. McClure. The Bamboos: A Fresh Perspective. Harvard University Press, 1966-12-31. ISBN 978-0-674-42868-3.
- ↑ «Botany by Wilson and Loomis (1967) 4th Edition. | Laura Books». www.abebooks.com (angļu). Skatīts: 2024-03-12.
- ↑ «World's Biggest Bamboo Plant Found in Southwest China». 29.08.2003. Skatīts: 12.03.2024..
- ↑ David Farrelly. The book of bamboo. San Francisco : Sierra Club Books, 1984. ISBN 978-0-87156-824-3.
- ↑ «Fastest growing plant». Guinness World Records. Skatīts: 12.03.2024..
- ↑ Robert Austin, Kōichirō Ueda. Bamboo. Walker/Weatherhill, 1970. 193. lpp. ISBN 978-0-8348-0048-9.
- ↑ Lakkad, S.C.; Patel, J.M. (1981-06). "Mechanical properties of bamboo, a natural composite" (en). Fibre Science and Technology 14 (4): 319–322. doi:10.1016/0015-0568(81)90023-3.
- ↑ 8,0 8,1 Kaminski, Sebastian; Lawrence, Andrew; Trujillo, David; López, Luis Felipe (2017-03-01). "Structural use of bamboo. Part 4: Element design equations". The Structural Engineer 95 (3): 24–27. doi:10.56330/sxjg3169. ISSN 1466-5123.
- ↑ Trees : the yearbook of agriculture, 1949 / the United States Department of Agriculture. Washington, D.C. : : United States Government Printing Office,. 1949. 738. lpp.
- ↑ Farrelly, David (1984). The Book of Bamboo. San Francisco: Sierra Club Books. p. 143.