Pāriet uz saturu

Ksilēma

Vikipēdijas lapa
Ksilēma (zilā krāsā) transportē ūdeni un minerālvielas no saknēm uz augšu

Ksilēma ir augu vadaudu pārkokotā daļa, kas vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz stumbru un lapām.[1][2] Tas ir viens no diviem vadaudu veidiem — otrs ir lūksne. Vārds ksilēma ir atvasināts no sengrieķu vārda ξύλον (xúlon), ar nozīmi ‘koks’. Terminu ieviesa Karls Nēgeli 1858. gadā.[3][4]

  1. Adam Purcell. «Xylem and phloem». Basic Biology. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-05-04.
  2. Keith Roberts (redaktors). Handbook of Plant Science 1 (Illustrated izd.). John Wiley & Sons, 2007. 185. lpp. ISBN 978-0-470-05723-0.
  3. Nägeli, Carl (1858). "Das Wachstum des Stammes und der Wurzel bei den Gefäßpflanzen und die Anordnung der Gefäßstränge im Stengel" (vācu). Beiträge zur Wissenschaftlichen Botanik (Contributions to Scientific Botany) 1: 1–156.
  4. Roger Buvat. «Phloem». Ontogeny, Cell Differentiation, and Structure of Vascular Plants, 1989. 287–368. lpp. ISBN 978-3-642-73637-7. doi:10.1007/978-3-642-73635-3_10.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]