Barbju apakšdzimta
| Barbju apakšdzimta Barbinae (Bleeker, 1859) | |
|---|---|
 Barbe (Barbus barbus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Karpu dzimta (Cyprinidae) |
| Apakšdzimta | Barbju apakšdzimta (Barbinae) |
Barbju apakšdzimta (Barbinae) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 704 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 29 ģintīs.[1] Lielākā ģints apakšdzimtā ir Āfrikas barbes (Enteromius), kas apvieno 212 zivju sugas,[2] bet otra lielākā — dzeltenzivis (Labeobarbus) ar 92 sugām.[3] Vairākas ģintis ir monotipiskas, un tajās ir tikai viena suga.[1] Šīs apakšdzimtas zivis mājo Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1]
Līdz ar jaunākajām iespējām ģenētikas zinātnē barbju apakšdzimtas klasifikācija, līdzīgi kā citu dzīvnieku klasifikācijas, piedzīvo biežas izmaiņas — ik pa brīdim kādas ģintis tiek atdalītas, citas pievienotas vai izveidotas jaunas.[1]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā, iespējams, sastopama viena barbju apakšdzimtas suga — barbe (Barbus barbus).[4] 1937. gadā uz Rīgas tirgu no Liepājas reida ticis atvests viens eksemplārs. Tas vēlāk literatūrā attiecināts uz Bārtas lejteci pie Liepājas. 1960. gadā barbe attiecināta arī uz Daugavas un Ventas baseinu. Lai arī Latvijā neviena savvaļas populācijas pastāvēšana nav zināma, tomēr barbe sastopama vairākās upēs Lietuvā un Baltkrievijā. Areāla robeža mūsdienās ir Nemunas baseins.[4]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Barbju apakšdzimta (Barbinae)[1]
|
|