Baritons
(Pāradresēts no Baritons (balss))
| Vokālās balss tipi |
|
| Soprāns |
| Mecosoprāns |
| Alts |
| Kontralts |
| Kontrtenors |
| Tenors |
| Baritons |
| Bassbaritons |
| Bass |
Baritons (itāļu: baritono) ir vidēja augstuma vīriešu balss, kas ir zemāka par tenoru, bet augstāka par bassbaritonu un basu. Baritona balss diapazona robežas ir no la lielās oktāvas līdz la pirmajai oktāvai. Senās koru partitūras tika pierakstītas baritona atslēgā, bet mūsdienās tās tiek rakstītas basa atslēgā. Operu galvenās partitūras baritoniem sāka rakstīt vien 18. gadsimta otrajā pusē.
Tiek izšķirti "liriskie", "liriski dramatiskie" baritoni un "dramatiskie" jeb bassbaritoni.
Operu ārijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Eskamiljo (Ž.Bizē "Karmena")
- Kņazs Igors (A. Borodina "Kņazs Igors")
- Rigoleto (Dž. Verdi "Rigoleto")
- Žermons (Dž. Verdi "Traviata")
- Amonasro (Dž. Verdi "Aīda")
- Grāfs di Luna (Dž. Verdi "Trubadūrs")
- Ruslans (M. Gļinkas "Ruslans un Ludmila")
- Valentīns (Š. Guno "Fausts")
- Figaro (V. A. Mocarta "Figaro kāzas")
- Dobs Žuans (V. A. Mocarta "Dons Žuans")
- Papageno (V. A. Mocarta "Burvju flauta")
- Marsels (Dž. Pučīni "Bohēma")
- Skarpija (Dž. Pučīni "Toska")
- Šarpless (Dž. Pučīni "Čio-Čio-San")
- Mizgirs (N. Rimska-Korsakova "Sniegbaltīte")
- Grigorijs Grjaznojs (N. Rimska-Korsakova "Cara līgava")
- Figaro (Dž. Rosīni "Seviļas bārddzinis")
- Jevgēņijs Oņegins (P. Čaikovska "Jevgēņijs Oņegins")
- Mazepa (P. Čaikovska "Mazepa")
- Jeļickis, Tomskis (P. Čaikovska "Pīķa dāma")
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kārkliņš, Ludvigs. "Mūzikas leksikons". Izd. R.: "Zvaigzne", 1990. — 336. lpp., il. ISBN 5-405-00266-6.
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|