Bartolomejs Hēneke

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872).

Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts. Livonijas ordeņa kapelāns laikā pēc Livonijas pilsoņu kara, kad valdīja mestri Eberhards fon Monheims, Burhards fon Dreilēbens un Gosvins fon Hērike. Jaunākās atskaņu hronikas autors (1346-1348), kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348. gadā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Osnabrikas Vestfālenes zemē. Livonijas pilsoņu kara laikā ieradās Livonijā, kļuva par Livonijas ordeņa mestra Monheimas Eberharda kapelānu (1328-1340) un galma priesteri. Domājams, ka šajā laikā viņš dzīvoja Vīlandes pilī, kas no 1297. gada līdz 1340. gadam kalpoja par Livonijas ordeņa mestru rezidenci un ordeņa pārvaldes centru. Šajā laikā Livonijas ordeņa mestrs aplenca Rīgu un piespieda to padoties 1330. gadā, pēc kaujām Žemaitijā tika noslēgts miers arī starp Livonijas ordeni un žemaišiem.

Saglabāja savu amatu arī mestra Dreilēbenas Burharda valdīšanas laikā (1340-1345) piedalījās Harijas, Vīkas un Sāmsalas igauņu Jurģa nakts sacelšanās apspiešanā (1343-1344) un aprakstīja igauņu zemnieku mēģinājumu ieņemt Vīlandes pili.

Domājams, ka pēc mestra rezidences pārcelšanas uz Rīgas pili 1346. - 1348. gadā uzrakstīja savu hroniku kā Vecākās atskaņu hronikas turpinājumu, slavinot mestra Gosvina 1345.-1348. gada karus ar Lietuvas dižkunigaitiju. Piedalījās sarunās ar Dānijas ķēniņu Valdemāru IV, kas 1346. gadā pārdeva Harijas un Virijas provinces Livonijas ordenim par 10 000 markām. Hronikas vēstījums pārtrūkst 1348. gadā, kas uzskatāms par Bartolomeja Hēnekes nāves gadu.

Viņa rakstītās hronikas pārlikumu Brēmenes arhīvos atrada tikai 1870. gadā, K. Hēlbaums rekonstruēja hronikas sākotnējo tekstu un izdeva to 1872. gadā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]