Pāriet uz saturu

Belotelsonīdi

Vikipēdijas lapa
Belotelsonīdi
Belotelson magister
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
VirskārtaEokarīdi (Eocarida)
KārtaBelotelsonīdi (Belotelsonidea)
Iedalījums

Belotelsonīdi (Belotelsonidea) ir izmirušu augstāko vēžu (Eumalacostraca) apakšklases eokarīdu virskārtas kārta. Šo kārtu 1981. gadā izveidoja amerikāņu paleontologs Frederiks Šrams. Kārta iekļauj sevī vienu dzimtu ar divām ģintīm un trim sugām. Belotelsonīdu pārstāvji dzīvoja karbona periodā.

Karapakss ir labi attīstīts un nav saaudzis ar krūšu segmentiem. Tas sedz visu galvkrūšu daļu. Karapaksu raksturo izteikts acu izgriezums un lieli žaunas nosedzošie branhiostegīti. Belotelsonīdiem nav žokļkāju, bet visas astoņas krūšu kājas veido labi attīstīti endopodīti. Eksopodītu nav. Vēderkājas (pleopodi) ir divzarainu, lēverainu sloksnīšu veidā. Uropodi ir lieli un to forma variē. Telsons ir gareniski izstiepts un distāli sašaurinās. Telsona subterminālās daivas ir vāji attīstītas.[1]

(†) — izmirušu organismu grupa.