Berezivka
| Berezivka | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Березівка | ||
 | ||
| ||
  Berezivka  Berezivka | ||
| Koordinātas: 47°12′02″N 30°55′02″E / 47.20056°N 30.91722°EKoordinātas: 47°12′02″N 30°55′02″E / 47.20056°N 30.91722°E | ||
| Valsts |
 Ukraina | |
| Apgabals | Odesas apgabals | |
| Rajons | Berezivkas rajons | |
| Dibināta | 1802 | |
| Pilsēta | 1962 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 34,46 km2 | |
| Augstums | 8 m | |
| Iedzīvotāji (2019. gadā) | ||
| • kopā | 9 644 | |
| • blīvums | 279,9/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indekss | 67300—67305 | |
| Tālruņu kods | +380 4856 | |
 Berezivka Vikikrātuvē | ||
Berezivka (ukraiņu: Березівка) ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabalā, Berezivkas rajona centrs.[1] Izvietojusies apgabala austrumos Tiļihulas upes krastā 91 km uz ziemeļiem no apgabala centra Odesas. Pilsētā līdzās ukraiņiem vēsturiski dzīvojuši vācieši, serbi, moldāvi, ebreji.
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nosaukumam "Berezivka" ar uzsvaru uz 2. zilbi, domājams, nav radies no bērziem, jo šie koki gandrīz neaug Ukrainas stepju zonā. Saskaņā ar leģendu, nosaukums cēlies no gadatirgu rīkošanas laikiem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Berezivkas teritorija, kā arī viss Berezivkas rajons, spriežot pēc arheoloģiskajiem atradumiem, bija apdzīvota jau 11. gadsimta beigās pirms mūsu ēras. Par to liecina daudzie kurgāni, kas atrodas Berezivkas teritorijā. Šie uzkalni atrodas virs to cilvēku kapiem, kuri dzīvoja šajā teritorijā 2. un 1. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Tiļihulas upes krastos 1.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras bija grieķu un skitu apmetnes ar lielu iedzīvotāju skaitu, kas šeit atradās līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras.
No 10. līdz 18. gadsimtam vietā, kur tagad atrodas Berezivka, bija čumaku stāvvieta, kuri devās uz Perekopas sālsezeriem. Papildus bijušajai čumaku stāvvietai šeit ir ceļu krustojums no Očakivas uz Akermanu. 18. gadsimta sākumā šeit atradās apdzīvota vieta Nova Oleksandrivka un sādžaa Kuca Balka. Apvienojot šīs apdzīvotās vietas, 1802. gadā tika nodibināta mazpilsēta Berezivka. 1811. gadā tajā bija 50 pagalmi, kuros dzīvoja 187 cilvēki. Lielākā daļa no viņiem nākamajā gadā nomira no mēra.
Berezivkas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, un pirms 1859. gada Berezivkā jau bija 774 iedzīvotāji. Dzimtbūšana nebija tik atīta šajā teritorijā kā citos Krievijas impērijas apgabalos un šeit bija daudz bēgļu no citām guberņām. Tā kā viņi bija zemnieki, kas maksāja īri muižniekam, un pat sīkpilsoņi, viņi ar 1861. gada reformu nesaņēma nekādus zemes gabalus. 25 gadus pēc reformas, pēc 1886.-1887. gada tautas skaitīšanas datiem, Berezivkā bija 787 bezzemnieku mājsaimniecības.
Pirms 1917. gada revolūcijas visa Berezovkas zeme piederēja muižniekiem (3310 hektāri) un baznīcai (250 hektāri). Zemnieki bija tikai nomnieki. Berezivkas iedzīvotāju vidū bija daudz cilvēku, kas strādāja par kalpiem, kuriem nebija ne mājas, ne lopu, bija arī tādi, kas paši algoja kalpus.
No 1870. līdz 1880. gadam Berezivka bija viena no ievērojamākajām Novorosijas guberņas pilsētām tirdzniecības un ekonomikas ziņā. Berezivkā reizi divās nedēļās notika lielie gadatirgi. Tirgū tirgoja maizi, graudus, miltus, labību, liellopus un zirgus, kā arī saimniecības preces. Rudens tirgi bija īpaši lieli.
Berezivkas iedzīvotāju skaits pēc tautības 1890. gadā bija šāds: ukraiņi — 1100, krievi — 200, serbi — 50, moldāvi — 5. Pilsētā dzīvoja arī 350 ebreju ģimenes.
Berezivkā strādāja dažādi amatnieki: kalēji, atslēdznieki, mucenieki, kurpnieki un drēbnieki. Tajā pašā laikā Berezivkā, kurā 19. gadsimta beigās bija 2300 iedzīvotāju, nebija skolas. Slimnīca, kurā bija 10 gultas, bija pārpildīta ar pacientiem smagā stāvoklī. Anaņjivas apriņķa administrācija, kas tolaik Berezivkā saņēma vairāk nekā 1500 rubļu dažādu nodokļu ik gadu, nepiešķīra līdzekļus slimnīcas vajadzībām un skolas celtniecībai.
Līdz 1917. gadam Berezivka bija viens no Hersonas guberņas maizes, saulespuķu un mājlopu tirdzniecības centriem, un tajā pašā laikā tas bija plaši pazīstams liels darba tirgus Ukrainas dienvidos.
Tūkstošiem bezzemnieku un nabadzīgo zemnieku pulcējās uz Trīsvienības gadatirgu Berezivkā, lai nopelnītu naudu. Šeit varēja redzēt strādniekus no Kijivas, Poltavas un Podiļas. Pirms gadatirgus sākuma Berezivkā ieradās brokeri, lai algotu strādniekus, kuri uz zemes īpašnieku rēķina nolīga veselas strādnieku grupas. Brokeri bieži pārsolīja strādnieku cenu, jo jo zemāka ir viena strādnieka alga, jo lielāka ir viņu personīgā peļņa.
1918.-1920. gadā Berezivka bija Ukrainas nemiernieku vienību cietoksnis. 1919. gada jūlijā Berezivkas un apkārtējo ciematu iedzīvotāji pievienojās Dienvidukrainas vācu kolonistiem, lai kopīgi saceltos pret boļševikiem. Sacelšanos izraisīja vardarbīga mobilizācija Sarkanajā armijā.[2]
21. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apkārtnē aktīvi attīstās lauksaimniecība un sports, tiek celtas degvielas uzpildes stacijas un restorāni. Netālu no Berezivkas pilsētas, blakus Viktorivkas ciemam, tika atklāts pirmais slēpošanas kūrorts Ukrainas dienvidos, kas uzbūvēts, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un kas piesaista apkārtnei jaunus tūristus. Pie domes ierīkota jauna strūklaka, jaunākais ielu apgaismojums, laternu stabi.
Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tolmina, Slovēnijā (no 2019. gada)
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Pie tirgus -
Strūklaka
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Berezovka». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 107. lpp.
- ↑ "Одещина (стенд 27) - Odeščina (27. stends)". Визвольна боротьба (Vizvoļna boroķbā) (Ļviva) № 2 (30): 204-205. 2021.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berezivka.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
| ||||||
