Bēta kvarcs
Bēta jeb augstais kvarcs ir kvarca paveids, kas radies augstā temperatūrā un sākotnēji ir bijis ar nedaudz atšķirīgu kristālisko struktūru.
Ja pie parastas temperatūras un spiediena parastais kvarcs (alfa kvarcs) ir stabilākā silīcija dioksīda forma, tad, mainoties temperatūrai un spiedienam, mainās arī silīcija dioksīda forma un struktūra. Alfa kvarcs saglabā stabilitāti līdz 573 °C temperatūrai un 1 kilobāra spiedienam. Ja temperatūra pārsniedz 1300 °C un spiediens — 35 kilobārus — vienīgā stabilā kvarca forma ir bēta kvarcs.
Pāreja no viena paveida otrā notiek ātri, tā ir atgriezeniska un to pavada neliels enerģijas zudums. Vienu un to pašu kristālu atkārtoti var pārvērst no alfa kvarca par bēta kvarcu un atgriezt sākotnējā stāvoklī.
Bēta kvarca īpašības nedaudz atšķiras no parastā kvarca īpašībām — tā blīvums ir mazāks (2,53) (attālums starp atomiem ir nedaudz lielāks). Bēta kvarcam ir cita singonija — heksagonālā (alfa kvarcam — trigonālā).
Dabā neatrod īstu bēta kvarcu, taču var atrast kristālus (parasti — riolīta lavā), kas sākotnēji veidojušies kā bēta kvarca kristāli un, iezim strauji atdziestot, ir saglabājuši šāda kvarca ārējo formu, kaut arī kristālam ir alfa kvarca kristāliskā struktūra. Bēta kvarca kristālu habituss — heksagonālas bipiramīdas — ar pamatnēm kopā saliktas piramīdas, katra ar sešām šķautnēm.
Labas kvalitātes izteiksmīgi bēta kvarca kristāli ir iekārots kolekciju materiāls.
Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Japāna — Honsju, Kusukidani
- Portugāle — Kastelobranko rajons, Argimelas raktuves
- Krievija — Piejūras novads, 1. Sovetskij raktuves
- Slovākija — Baņskobistricas apgabals, Šjatorska Bukovinka
- Taivāna — Taibejas rajons, Penšana
- ASV — Konektikuta un Oklahoma
un citur.