Bezmēles vardes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bezmēles vardes
Pipidae (Gray, 1825)
Surinamas pipa (Pipa pipa)
Surinamas pipa (Pipa pipa)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaVidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia)
DzimtaBezmēles vardes (Pipidae)
Izplatība
PIPIDAE range.png
Bezmēles vardes Vikikrātuvē

Bezmēles vardes, bezmēles varžu dzimta jeb piešvaržu dzimta (Pipidae) ir samērā primitīva bezastaino abinieku (Anura) dzimta, kas apvieno 32 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Kā jau dzimtas nosaukums norāda, visām šīs dzimtas sugām nav mēles.[1] Lielākā daļa šīs dzimtas sugu mājo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, bet pipu ģints (Pipa) sugas sastopamas Dienvidamerika tropos.[2][3] Bezmēles varžu tuvākie radinieki ir Meksikas smilšu krupju dzimtas (Rhinophrynidae) sugas.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas pundurvardēm (Hymenochirus) pleznotas ir arī priekškāju pēdas, attēlā Kongo pundurvardes (Hymenochirus boettgeri)

Bezmēles varžu dzimtas sugas pamatā dzīvo ūdenī un ļoti reti izkāpj krastā.[2] Tām ir vairākas morfoloģiskas īpašības, kas piemērotas šādam dzīves veidam. To pakaļkāju pēdas ir ļoti lielas un platas, pirkstus savieno peldplēve, ķermeņi ir saplacināti (īpaši pipas) un tām ir sānu līnijas sistēma, kas uztver ūdens kustību.[1][2] Lielākajai daļai sugu priekškāju pirksti nav savienoti ar peldplēvi,[4] izņemot Āfrikas pundurvardes (Hymenochirus). Šīm vardēm nav mēles, toties tām ir nagi vienam vai trīs pirkstiem (izņemot pipas).[3] Tās ir vienīgās vardes visā bezastaino abinieku kārtā, kurām ir nagi. Šīs dzimtas tēviņi nekurkšķ, tā kā tiem nav arī balss saišu. Toties tie zem ūdens spēj izdot klikšķus, izmantojot balsenes skrimšļus. Šīm vardēm ir īpaši piemērota dzirdes sistēma, lai saklausītu skaņas zem ūdens. Kurkuļi lielākajai daļai sugu atgādina nelielus samiņus, tā kā tiem ir divi taustekļi. Izņēmums ir Āfrikas pundurvardes, kuru kurkuļiem nav taustekļi.[1]

Bezmēles vardes, atkarībā no sugas, ir mazas, vidējas vai lielas vardes. Mazākas sugas pieder Āfrikas pundurvaržu ģintij, kuru mazākie īpatņi ir apmēram 2—3 cm gari. Tās ir populāras akvāriju sugas.[2] Lielākās bezmēles vardes ir pipu ģints sugas, kuras sasniedz 19 cm.[5]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezmēles vardēm ir raksturīgi akrobātiski pāra riesta peldējumi.[3] Pipām tēviņš no augšas satver mātīti, un pāris atkārtoti griežas augšpēdus un atpakaļ. Ikri tiek iznērsti, apaugļoti un noturēti spraugā starp mātītes muguru un tēviņa vēderu. Mātītes muguras āda uzpamst un ieskauj ikrus, kuri paliek iespiedušies mātītes mugurā. Katram ikram izveidojas neliela kabatiņa, kurā embrijs atkarībā no sugas attīstās līdz zināmai pakāpei, pēc tam pamet mātes muguru.[2][3] Citu bezmēles varžu ģinšu sugām ikri tiek nērsti dīķos vai citos nekustīgos ūdeņos. Kurkuļi barojas ar dažādām augu daļām, filtrējot ūdeni. Izņēmums ir Āfrikas pundurvaržu kurkuļi, kuri ir plēsīgi.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas piešvarde (Xenopus laevis)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Amphibiaweb: Tongueless Frogs
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Tolweb: Pipidae
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 ADW: Pipidae Tongueless Frogs
  4. Pipidae
  5. Zweifel, Richard G. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 86–87. ISBN 0-12-178560-2.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]