Bezmatu teorēma

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Bezmatu teorēma apgalvo, ka pēc iekļūšanas melnajā caurumā matērijas daļiņas saglabā tikai savu masu, spinu un elektrisko lādiņu, taču zaudē formu un ķīmisko sastāvu, pārstājot būt matērija vai antimatērija.[1] Visa pārējā informācija (šai gadījumā "mati" ir metafora, lietota šīs informācijas apzīmēšanai) par matēriju, kas veidojusi melno caurumu vai nokļuvusi tajā, pazūd aiz melnā cauruma notikumu horizonta, līdz ar to kļūstot nepieejama jebkādai novērošanai.

Amerikāņu fiziķis Džons Vīlers reiz sacījis: "melnajiem caurumiem nav matu", no šī izteikuma radies teorēmas nosaukums.[1]

Līdz šim bezmatu teorēmai nav stingra matemātiska pierādījuma, un matemātiķi to sauc par bezmatu hipotēzi. Šo hipotēzi no 1970. līdz 1974. gadam daļēji pamatoja angļu fiziķis Stīvens Hokings un viņa kolēģi Brendons Kārters un Deivids Robinsons.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Charles W. Misner, Kip S. Thorne, John Archibald Wheeler. Gravitation. San Francisco : W. H. Freeman, 1973. 875–876. lpp. ISBN 0716703343. Skatīts: 2013. gada 24. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]