Biļibina

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Biļibina
pilsēta
Билибино
Biļibina
Ģerbonis: Biļibina
Ģerbonis
Biļibina (Čukotkas autonomais apvidus)
Biļibina
Biļibina
Biļibina (Krievija)
Biļibina
Biļibina
Koordinātas: 68°03′N 166°27′E / 68.050°N 166.450°E / 68.050; 166.450Koordinātas: 68°03′N 166°27′E / 68.050°N 166.450°E / 68.050; 166.450
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Tālo Austrumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Karogs: Čukotkas autonomais apvidus Čukotkas autonomais apvidus
Rajons Biļibinas rajons
Dibināta 1955
Pilsētciemats 1958
Pilsēta 1993
Platība
 • Kopējā 22,15 km2
Augstums 270 m
Iedzīvotāji (2020)
 • kopā 5 516
 • blīvums 249/km²
Laika josla UTC+12 (UTC+12)
Mājaslapa bilchao.ru
Biļibina Vikikrātuvē

Biļibina (krievu: Билибино) ir pilsēta Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidū, Biļibinas rajona administratīvais centrs. Izvietojusies autonomā apvidus ziemeļrietumos Malijaņujas pietekas Lielās Kepervēmas krastā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1955. gadā Lielās Kepervēmas pietekas Karalvāmas krastos tika atklātas bagātīgas zelta atradnes un uzsākta zeltraču bāzes Karalvāmas būvniecība. 1956. gada 10. februārī ciemats pārdēvēts «Zelta Kolimas» pirmatklājēja, ģeologa Jurija Biļibina (1901-1952) vārdā. 1958. gadā ciematam piešķirts strādnieku ciemata statuss. 1961. gadā uz Biļibinu pārcēla rajona administratīvo centru un rajonu pārdēvēja par Biļibinas rajonu. 1974. gadā pie Biļibinas ekspluatācijā nodeva Biļibinas AES pirmo energobloku. 1993. gadā Biļibinai piešķīra pilsētas statusu.[1] 2010. gadā izveidoja Biļibinas municipālo veidojumu, kurā iekļāva arī Kepervēmas ciemu. Kopš 1989. gada pilsētas iedzīvotāju skaits kalnrūpniecības nerentabilitātes dēļ samazinājies gandrīz 3 reizes — no 15 558 cilvēkiem līdz 5516 cilvēkiem 2020. gadā.

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta ir nozīmīgs reģiona enerģētikas centrs — Biļibinas atomelektrostacija nodrošina ar 80 % elektrības Čaunas—Biļibinas izolēto energosistēmu. Biļibinas AES ir vienīgā atomelektrostacija, kas uzbūvēta mūžīgajā sasalumā. Pirms 50 gadiem būvētajai elektrostacijai 2019. gadā sāka izņemt no ekspluatācijas AES 1. bloku; 2. un 3. blokam ekspluatācija pagarināta līdz 2025. gadam. AES aizvietošanai Biļibinā uzsākta termoelektrocentrāles būvniecība, kā arī daļēji to aizvietos Pevekā ekspluatācijā nodotā peldošā AES Mihail Lomonosov.

Pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas Biļibinā darbojas daži privātie zelta ieguves arteļi. Pilsētā darbojas vidusskola, bērnudārzi, kultūras centrs, mākslas skola, sporta skola, slimnīca, viesnīca, novadpētniecības muzejs, baznīca u.c. Transportu nodrošina 36 km attālā Kepervēmas lidosta, kā arī ziemas autoceļi uz Čersku un Peveku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]