Pāriet uz saturu

Biezlapu virza

Vikipēdijas lapa
Biezlapu virza
Stellaria crassifolia
Biezlapu virza
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNeļķu rinda (Caryophyllales)
DzimtaNeļķu dzimta (Caryophyllaceae)
ĢintsVirzas (augi) (Stellaria)
SugaBiezlapu virza (Stellaria crassifolia)
Biezlapu virza Vikikrātuvē

Biezlapu virza (latīņu: Stellaria crassifolia) ir augu suga virzu ģintī, kas ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.

Latvijas teritorijā nelielas biezlapu virzu grupas aug pārpurvotos ūdenstilpju krastos un avoksnājos. Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]

Biezlapu virza ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs ar pacilu vai stāvu, gludu, četršķautņainu, stublāju, kas bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja ir izvietotas pretēji; tās ir stingras, sulīgas, iegareni lancetiskas, 0,5—1,5 cm garas un 0,3—0,6 cm platas, ar smailu galu un gludu malu.[1]

Ziedu kausam ir neskaidrs dzīslojums. Vainaglapas ir baltas, dziļi šķeltas, 0,4—0.7 cm garas, mazliet garākas nekā kauss. Ziedkāti ir 1—2,5 cm gari. Seglapas ir zālainas. Pogaļa ir eliptiska, garāka nekā kauss, gatava daļēji atveras pa 6 vārsnēm (nevis līdz pašam pamatam). Zied no jūnija beigām līdz augustam.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]