Bifeļādas samtbeka

Bifeļādas samtbeka; Xerocomus bubalinus
	Bifeļādas samtbekas Nīderlandē
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta	Beku rinda (Boletales)
Dzimta	Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints	Samtbekas (Xerocomus)
Suga	Bifeļādas samtbeka (X. bubalinus)
	Bifeļādas samtbeka Vikikrātuvē

Bifeļādas samtbeka (Xerocomus bubalinus jeb Hortiboletus bubalinus, agrāk arī Boletus bubalinus) ir Latvijā reta maza beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Suga atklāta 1991. gadā un Latvijā droši konstatēta 2012. gadā,^[1] līdz tam jaukta ar citām samtbeku sugām. Kopš 2015. gada iedalīta jaunizveidotā ģintī Hortiboletus, taču latviski joprojām saglabā samtbekas nosaukumu.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cepurīte: krāsa sarkanbrūnos toņos, jaunām sēnēm nereti persiku krāsā. Forma sākumā puslodes, vēlāk izliekta līdz plakanai. Platums līdz 5 cm. Virsmiziņa jaunām sēnēm parasti samtaina, vēlāk raupja, bieži sasprēgājusi. Mīkstums dzeltenīgs, zem virsmiziņas sārts, kātiņa pamatnē dzeltenbrūns, ar nemanāmi vāju smaržu un garšu, griezumu vietās zilē.
Stobriņi: Atveres un stobriņi dzelteni, iespiedumos zilē.
Kātiņš: dzeltenīgs, klāts ar sarkanīgām smalkām šķiedrām, kuras vecumā bieži izbalo. Garums līdz 8 cm, resnums 1—2,5 cm. Kātiņa pamatnē mīkstums nezilē, pārējā daļā zilē.^[2]
Sporas: 11—15/4,5—5 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug no jūnija līdz septembrim antropogēnā vidē, īpaši pilsētās. Biedrojas galvenokārt ar papelēm un liepām, taču ir ziņas arī par citiem lapu kokiem un eglēm.^[3]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Bieži tārpaina. Parasti aug piesārņotā vidē un tāpēc uzturā nav ieteicama.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgas tai ir vairums samtbeku, no kurām tā atšķiras ar raupjo virsmiziņu un specifisko mīkstuma krāsojumu, kā arī ar tā zilēšanu vai nezilēšanu dažādās sēnes vietās.