Bioķīmija
Bioķīmija,[1] arī bioloģiskā ķīmija,[2] ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos. Bioķīmiskie procesi norāda uz dzīvības sarežģītību. Bioķīmija ir fizioloģijas pamatā,[3] tāpēc tiek saukta arī par fizioloģisko ķīmiju.
Bioķīmijas trīs galvenie pētījumu virzieni ir statiskā bioķīmija, dinamiskā bioķīmija un funkcionālā bioķīmija.[3] Bioķīmija ir cieši saistīta ar molekulāro bioloģiju, kas pēta procesus, kuri gēnos iekodēto informāciju izmanto organisma funkciju nodrošināšanai — replikāciju, transkripciju un translāciju. Par bioķīmijas sākumu tiek uzskatīts 1828. gads, kad vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers ķīmiski sintezēja karbamīdu (urīnvielu), pierādot ka organiskas vielas var tikt mākslīgi sintezētas.
Bioķīmijai ir daudz dažādu pielietojumu: no lauksaimniecības līdz medicīnai un ģenētikai.
Statiskā bioķīmija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Statiskajā bioķīmijā pēta organismu ķīmisko sastāvu.[3] Liela uzmanība vērsta uz bioloģisko makromolekulu struktūru, funkcijām un savstarpējām pārvērtībām dzīvā šūnā, jo tie rada ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus, kas notiek dzīvās šūnās un starp šūnām, kas savukārt lielā mērā attiecas uz audu, orgānu un organisma struktūras un funkciju izpēti un izpratni. Bioloģiskās makromolekulas ir olbaltumvielas, nukleīnskābes (piemēram, DNS un RNS), ogļhidrāti, lipīdi un to metabolīti.
Dinamiskā bioķīmija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dinamiskajā bioķīmijā pēta vielmaiņas reakcijas un to regulāciju.[3] Vielmaiņa nodrošina dzīvības procesus un tās uzturēšanu.
Funkcionālā bioķīmija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Funkcionālajā bioķīmijā pēta, kā vielmaiņas reakcijas pieskaņojas organisma funkcionālajam stāvoklim.[3] Šajā sfērā nozīmīgs pētījumu lauks ir sporta bioķīmija.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Valsts valodas centra izstrādātie medicīnas zinātņu, farmācijas un veterinārmedicīnas termini». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls. Skatīts: 2019. gada 7. janvārī.
- ↑ «Bioloģiskā ķīmija». neslimo.lv (Populārā medicīnas enciklopēdija). Skatīts: 2019. gada 7. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Maija Dzintare. «Sporta bioķīmija». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2019. gada 7. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioķīmija.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Bioloģiskā ķīmija». neslimo.lv (Populārā medicīnas enciklopēdija).
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|