Birztalas veronika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Birztalas veronika
Veronica chamaedrys L.
Birztalas veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaBirztalas veronika (Veronica chamaedrys)
Birztalas veronika Vikikrātuvē

Birztalas veronika (Veronica chamaedrys) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, tostarp ļoti bieži Latvijas teritorijā, kā arī ir ieviesta Ziemeļamerikā un Jaunzēlandē.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Birztalas veronika ir daudzgadīgs, 10-35 cm garš lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, kuram divās rindās ir matiņi un augšdaļā zaro.

Lapas ir olveidīgas, aptuveni 1,5-3 cm garas un 1-2,5 cm platas. Tās uz stublāja ir pretējas, abpusēji apmatotas, mala strupi zāģzobaina. Lapas pamats ir sirdsveida un lapas ir īsos kātos vai gandrīz sēdošas.

Ziedu ķekari veidojas augšējo lapu žāklēs pa 2 vai 4, un ir novietoti pretēji. Ziedkopa ir skraja, vainags zils ar tumšākām dzīslām. Ziedu kāts ir garāks nekā lancetiskā seglapa. Kauss un ziedkāts ir apmatots. Kauslapas parasti ir četras. Vainaglapas ieapaļas. Auglis ir apmatota pogaļa ar līku irbuļa palieku un seklu jomu. Zied no maija līdz oktobrim.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]