Komercdarbības klasteris
Pasaules ekonomikas literatūrā vērojamā klastera definīciju dažādība[1][2][3][4], tomēr tajās var saskatīt arī kopējas iezīmes — ģeogrāfiskā koncentrācija, savstarpējā sadarbība un kopējas intereses. Tādejādi komercdarbības jeb biznesa klasteri var definēt kā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietotu līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modeli, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas.
Biznesa klastera struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biznesa klastera struktūra nosaka klastera darbības principus. Biznesa klasteru vidē darbojošos uzņēmumus var iedalīt trīs grupās: vadošie uzņēmumi, saistīties uzņēmumi un atbalsta infrastruktūra. Aktīva savstarpējā sadarbība saista dažādās grupās ietilpstošos uzņēmumus.
Vadošie uzņēmumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biznesa klastera struktūru var attēlot piramīdas veidā. Piramīdas augšējā daļā atrodas nozares uzņēmumi (vadošie uzņēmumi), kuru darbībai piemērojas pārējie piramīdas līmeņi — saistīto nozaru uzņēmumi un atbalsta infrastruktūra. Viens no klastera galvenajiem mērķiem ir vadošo uzņēmumu attīstība un konkurētspējas palielināšana. Attīstoties vadošiem uzņēmumiem, labumu gūst arī pārējie klastera dalībnieki.
Saistītie uzņēmumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saistītie uzņēmumi (izejvielu piegādātāji, iekārtu un tehnikas ražotāji, ārpus pakalpojumu piedāvātāji u.c.) līdz ar to iegūst iespēju palielināt savas produkcijas realizācijas apjomus un iespēju ieguldīt jaunu tehnoloģiju radīšanā.
Atbalsta infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atbalsta infrastruktūrā ietilpstošās nozares, līdz ar vadošo uzņēmumu attīstību, piedzīvo augšupeju. Piemēram, bankas palielina kredītportfeli, parādās jaunas darba vietas, palielinās pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem un jaunām tehnoloģijām, kā arī rodas papildus stimuls infrastruktūras attīstībai (ceļi, komunikācijas u.c.). Tādejādi klastera attīstība stimulē dažādu nozaru augšupeju un var būt pamats visa reģiona konkurētspējas palielināšanai.[5]
Sadarbība un mijiedarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starp klastera dalībniekiem nepastāv parastas preču vai pakalpojumu ”pirkšanas-pārdošanas” attiecības. Klastera dalībniekus vieno kopējas intereses un redzējums, kura sasniegšanai ir nepieciešama cieša sadarbība un savstarpējās sinerģijas radīšana. Klastera dalībnieki papildina viens otru un savstarpējā mijiedarbībā spēj sasniegt ievērojami augstāku efektivitātes līmeni nekā gadījumā, ja darbotos izolēti. Savstarpēja konkurence un sadarbība vislabāk raksturo klastera dalībnieku savstarpējās attiecības. Klastera vide veicina uzņēmumu horizontālu un vertikālu integrāciju.
Biznesa klastera vide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biznesa klastera vide veidojas balstoties uz konkrēto klasteri veidojošo uzņēmumu un organizāciju izvēlēto sadarbības modeli. Klastera dalībnieku savstarpējais uzticības līmenis, kopēji mērķi un profesionāla klastera vadība pozitīvi ietekmē klastera vidi. Savstarpēja konkurence un sadarbība ir vārdi, kas precīzi raksturo starp klastera dalībniekiem pastāvošās attiecības.
Resursu konsolidācija un savstarpējais papildināšanas princips
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzņēmumi savstarpēji sadarbojoties klastera vidē var apvienot resursus, kā rezultātā ir iespējams sasniegt augstākus kvalitātes standartus un izpildīt lielāka apjoma pasūtījumus. Izejvielu piegādes nosacījumi var kļūt labvēlīgāki, ņemot vērā pieaugošos apjomus. Uzņēmumiem ir iespējams samazināt savus mārketinga izdevumu, veicot kopējus reklāmas pasākumus, sadarbojoties jaunu produktu un pētījumu izstrādē u.c. Klastera vide veicina uzņēmumu kopējo izdevumu samazināšanos.
Savstarpējā komunikācija, zināšanu apmaiņa, sadarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viena no klastera vides svarīgākajām priekšrocībām ir savstarpējā zināšanu apmaiņa, kā rezultātā rodas jaunas idejas, kopēja stratēģija un notiek tehnoloģiju pārnese. Tādejādi palielinās arī uzņēmumu inovāciju potenciāls, kas savukārt stimulē eksporta pieaugumu. Klasteru veidošanas nozīmību inovāciju potenciāla palielināšanai ir atzinusi arī Eiropas Savienība, uzsverot, ka klastera vide veicina ātrāku inovāciju ieviešanu biznesā.
Integrēta attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klastera vidē ir vērojama uzņēmumu integrācija gan horizontālā, gan vertikālā līmenī. Sadarbojas vienas nozares savstarpēji konkurējoši uzņēmumi, kā arī sadarbība notiek starp nozares uzņēmumiem un dažādu resursu piegādātājiem, realizācijas kanāliem, pētniecības un izglītības institūcijām. Šāds sadarbības modelis veicina visu klastera vidē ietilpstošo uzņēmumu integrētu attīstību.[6]
Klastera (industrijas) interešu lobēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klastera vidē ietilpstošie uzņēmumi nedarbojas izolēti, tos vieno konkrēts sadarbības modelis un kopēja nākotnes vīzija. Lai pārstāvētu savas intereses, uzņēmumi to nedara katrs atsevišķi, bet gan vienojas par kopēju stratēģiju. Tādejādi rodas iespēja efektīvāk pārstāvēt klastera dalībnieku intereses, piemēram, dažādās valsts institūcijās. Atkarībā no klastera lieluma un ietekmes, uzņēmumi var pārstāvēt arī visas industrijas intereses.
Konkurētspējas palielināšanās iekšējā un ārējos tirgos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iepriekš aprakstītās klastera vides sniegtās priekšrocības var samazinās uzņēmuma izmaksas un uzlabot tā darbības efektivitāte. Uzņēmumi, kuri darbojas klastera vidē kļūst konkurētspējīgāki, kas, jo īpaši, svarīgi ir, lai uzņēmumi varētu pārvarēt tirgū ieiešanas barjeras un apgūt jaunus tirgus.[7] Savstarpējais uzņēmumu sadarbības modelis, kas raksturīgs biznesa klasterim, ir viena no iespējām, lai palielinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un apgūtu jaunus tirgus, ko izdarīt kādam uzņēmumam izolēti daudzos gadījumos praktiski ir neiespējami.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Clusters for Competitiveness. (2009) The World Bank. Washington. 83 p.
- ↑ Uzņēmumu klasteru veidošana. (2007) LR Ekonomikas ministrija. Rēzekne. 64 lpp.
- ↑ Porter M. (1990) The Competitive Advantage of Nations. The Free press. New York. 855 p.
- ↑ Cluster Policy in Europe. (2008) Oxford Research. Norwey. 33 p.
- ↑ Boronenko V. (2009) The Role of Clusters in the Development of Regional Competitiveness. Doctoral Thesis. Latvia University of Agriculture.
- ↑ Kassalis I. (2010) Industrial Clusters: an Opportunity to Stimulate Business Entities Integration and Competitiveness. Economic Science for Rural Development. Proceedings of the Conference. Latvia University of Agriculture. Jelgava. 14-21 p.
- ↑ Kassalis I. (2010) Cluster Based Approach: a Tool to Enter into the Market. Business and Management 2010. Selected Papers of the Conference. Vilnius Gediminas Technical University. Vilnius. 635-642 p.