Bjurakanas observatorija

Bjurakanas observatorija
Բյուրականի աստղադիտարան
Bjurakanas observatorija; Բյուրականի աստղադիտարան
	Bjurakanas observatorija; Բյուրականի աստղադիտարան Bjurakanas observatorija; Բյուրականի աստղադիտարան
Organizācija	Armēnijas Nacionālā Zinātņu akadēmija
Atrašanās vieta	Bjurakana, Aragocotnas marze, Armēnija
Koordinātas	40°19′49″N 44°16′24″E / 40.33028°N 44.27333°EKoordinātas: 40°19′49″N 44°16′24″E / 40.33028°N 44.27333°E
Augstums	1490 m v.j.l.
Atklāta	1946. gads

Viktora Ambarcumjana Bjurakanas astrofizikas observatorija (armēņu: Վիկտոր Համբարձումյանի անվան Բյուրականի աստղադիտարան) ir astrofizikas observatorija Armēnijā, Bjurakanas ciema nomalē, Aragaca kalna dienvidaustrumu nogāzē, 1490 m augstumā. To pārvalda Armēnijas Nacionālā Zinātņu akadēmija. Observatorija dibināta 1946. gadā. Tā nosaukta Viktora Ambarcumjana vārdā, kurš bija tās dibinātājs un ilgus gadus tās vadītājs.

Observatorijas kompleksā ir centrālā ēka, viesnīca un būves ar astronomijas instrumentiem.

Observatorijas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bjurakanas observatorija tika dibināta 1946. gadā pēc PSRS ZA korespondentājlocekļa Viktora Ambarcumjana iniciatīvas, kurš līdz 1988. gadam bija tās direktors. Kompleksa celtniecība sākās 1946. gada pavasarī arhitekta Samvela Safarjana vadībā. Observatorijas dibināšanas gadā sāka izdot žurnālu "Bjurakanas observatorijas ziņojumi".

Pirmā konference Bjurakanas observatorijā notika 1951. gada novembrī par zvaigžņu asociāciju tēmu. 1956. gada 19. septembrī šeit notika liela sanāksme par nestabilām zvaigznēm.

Bjurakanas observatorija kļuva par vienu no galvenajām astrofizikas observatorijām PSRS. 1947. gadā observatorijas zinātnieki atklāja īpašas zvaigžņu kopas — zvaigžņu asociācijas. Tika atklāts vairāk nekā 1000 uzliesmojošo zvaigžņu, desmitiem supernovu, simtiem Herbiga—Haro objektu un komētu miglāju, simtiem galaktiku.

Observatorija ir bijusi divu nozīmīgu SETI konferenču vieta, un tā atzīta par reģionālo astronomisko pētījumu centru.

Sobļeva Astronomijas institūta stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Observatorijas teritorijā 1961. gadā tika izveidota V. Sobļeva Astronomijas institūta stacija (agrāk Ļeņingradas Valsts universitātes Astronomijas nodaļa). Tās galvenie instrumenti bija 46 cm un 48 cm teleskopi. Kopš 1988. gadā sākās karš Kalnu Karabahā, Ļeņingradas Valsts universitātes astronomijas nodaļas studenti vairs nebrauca uz vasaras praksi Bjurakanā. Kopš 1993. gada novembra šī stacija ir iekonservēta.

Garni Kosmiskās astronomijas institūts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astrofiziķa Grigora Gurzadjana vadītā Bjurakanas observatorijas zinātnieku grupa 1950. gadu beigās sāka izstrādāt astrofizikas aparatūru darbam kosmosa apstākļos. Detektors, ko viņi bija izveidojuši, lai izpētītu Saules vainagu, tika uzstādīts ballistiskajā raķetē, un pirmais starts notika 1961. gada februārī Kapustinjaras poligonā. 1960. gadu sākumā Gurzadjana grupa izveidoja K-2, K-3 un K-4 sērijas raķešu observatorijas, attīstīja daudzus kosmiskās instrumentu būves principus, teleskopa platformas stabilizāciju kosmiskajos apstākļos, izmantojot zvaigžņu sensorus.

1964. gadā pie Garni ciema (Kotajkas marzē, 28 km no Erevānas) tika izveidota Bjurakanas observatorijas Kosmiskās astronomijas nodaļa, kur sāka izstrādāt teleskopus un observatorijas. 1968. gadā nodaļu pārdēvēja par Bjurakanas observatorijas Kosmisko pētījumu filiāli. 1969. gadā ar pavadoni Kosmos-309 tika palaists Gurzadjana kolektīva izgatavotais orbitālais teleskops Procion. Pēc tam pavadonī Meteor darbojās viņu izstrādātais rentgena teleskops Altair.^[1] Grigora Gurzadjana vadītā kolektīva projektētā orbitālā ultravioletā observatorija Orion-1 tika uzstādīta 1971. gadā palaistajā pirmajā kosmosa stacijā Saljut-1. 1973. gada decembrī kosmosa kuģī Sojuz-13 tika palaista observatorija Orion-2. Tieši toreiz pirmo reizi tika iegūtas vājo zvaigžņu, planetāro miglāju spektrogrammas, kas sniedza veselu virkni līdz tam nezināmu faktu.

1973. gadā Garni filiāle tika reorganizēta par Garni Kosmiskās astronomijas laboratoriju. 1992. gadā to pārdēvēja par Garni Kosmiskās astronomijas institūtu.^[2]

Instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bjurakanas observatorijā tiek izmantoti instrumenti:

ZTA-2.6 reflektors (D = 2640 mm, F = 10 164 mm). Izgatavots LOMO rūpnīcā pēc Bagrata Joanisiani projekta; 1976. gada oktobrī pirmā gaisma. 1984. gadā tam uzstādīts sitalla spogulis.
AZT-10 viena metra Šmita teleskops (D = 1020/1350 mm, F = 2130 mm). Izgatavots LOMO; uzstādīts 1960. gadā. No 1991. līdz 2014. gadam teleskops nestrādāja. Kopš 2006. gada tam tika veikti atjaunošanas darbi (sadarbībā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Speciālo astrofizikas observatoriju). Kopš 2015. gada teleskops turpina piedalīties regulāros astronomiskos novērojumos. Šis bija lielākais Šmita teleskops PSRS, viens no lielākajiem Šmita teleskopiem pasaulē.
VAU, superšmita saimes sistēmas pusmetra teleskops (D = 530 / 530 mm, F = 1800 mm) (uzstādīts 1955. gadā, izgatavots LOMO).
50 cm reflektors (uzstādīts ap 1952. gadu).
41 cm Kasegrēna teleskops (16 collas, uzstādīts ne vēlāk kā 1955. gadā).
AllSky visas debess kamera.