PSRS Zinātņu akadēmija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
PSRS Zinātņu akadēmija
Academy-of-Sciences-USSR-logo.png
Academy of Sciences of the USSR.jpg
Priekštecis Krievijas Zinātņu akadēmija (1917—1925)
Pēctecis Krievijas Zinātņu akadēmija
Izveidots 1925. gada 27. jūlijs
Likvidēts 1991. gada 21. novembris
Tips zinātniskās iestādes
Atrašanās vieta
Dalībnieki
īstenie locekļi, korespondētājlocekļi, ārvalstu locekļi
Oficiālās valoda
krievu

PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925. līdz 1991. gadam.

Krievijas Zinātņu akadēmijas (1917—1925) pēctece. 1991. gadā no PSRS ZA tika izveidota Krievijas Zinātņu akadēmija.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS Zinātņu akadēmija tika izveidota ar Centrālās izpildkomitejas rīkojumu 1925. gada 27. jūlijā no Krievijas Zinātņu akadēmijas (līdz Februāra revolūcijaiPēterburgas Zinātņu akadēmija). Par pirmo PSRS ZA prezidentu kļuva Krievijas ZA prezidents Aleksandrs Karpinskis. Līdz 1925. gadam Krievijas ZA bija pakļauta Izglītības ministrijai, bet izveidotā PSRS ZA tika tieši pakļauta Tautas Komisāru Padomei. 1927. gada 18. jūnijā TK Padome pieņēma akadēmijas nolikumu. No 1930. līdz 1933. gadam akadēmija bija pakļauta Centrālajai izpildkomitejai. 1934. gada 25. aprīlī izdots TKP rīkojums par akadēmijas pārcelšanu no Ļeņingradas un Maskavu.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gadā PSRS Zinātņu akadēmijā bija 98 īstenie locekļi, 1989. gadā — 323 īstenie locekļi, 586 korespondētājlocekļi, 138 ārvalstu locekļi.

Augstākais akadēmijas orgāns bija īsteno un korespondētājlocekļu kopsapulce, kura akadēmijas vadīšanai uz 4 gadiem, laikā starp kopsapulces sēdēm, ievēlēja PSRS ZA Prezidiju. Akadēmijas prezidenti:

  1. Aleksandrs Karpinskis, 1917.—1936. gads
  2. Vladimirs Komarovs, 1936.—1945. gads
  3. Sergejs Vavilovs, 1945.—1951. gads
  4. Aleksandrs Nesmejanovs, 1951.—1961. gads
  5. Mstislavs Keldišs, 1961.—1975. gads
  6. Anatolijs Aleksandrovs, 1975.—1986. gads
  7. Gurijs Marčuks, 1986.—1991. gads.

Kopš 1956. gada PSRS Zinātņu akadēmijā ietilpa 14 republikāniskās akadēmijas (savas akadēmijas nebija Krievijas PFSR), vēlāk tām pievienojās 3 KPFSR reģionālās nodaļas: Sibīrijas (1957), Tālo Austrumu (1987), Urālu (1987).

Akadēmijas struktūra:

  • Fizikāli tehnisko un matemātisko zinātņu sekcija, kurā ietilpa šādas nodaļas: Matemātikas, Kopējās fizikas un astronomijas, Kodolfizikas, Enerģētikas fizikāli tehnisko problēmu, Mehānikas un vadības procesu;
  • Ķīmiski tehnoloģisko un bioloģisko zinātņu sekcija, nodaļas tajā: Vispārīgās un tehniskās ķīmijas, Fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas, Bioķīmijas, Biofizikas un fizioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas, Fizioloģijas, Vispārīgās bioloģijas;
  • Zemes zinātņu sekcija, tostarp nodaļas: Ģeoloģijas, Ģeofizikas un ģeoķīmijas, Okeanoloģijas, Atmosfēras fizikas, Ģeogrāfijas;
  • Sabiedrības zinātņu sekcija, nodaļas: Vēstures, Filozofijas un tiesību, Ekonomikas, Literatūras un valodas.