Blāvā veronika
| Blāvā veronika Veronica opaca Fr. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Efejlapu veronika (Veronica hederifolia) |
 Blāvā veronika Vikikrātuvē | |
Blāvā veronika (Veronica opaca) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā. Latvijā sastopama gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā valsts rietumu daļā un reti, dārzos, tīrumos, nezālienēs un ceļmalās. Virzienā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Latvijas suga sastopama ļoti reti un sporādiski.[2]
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Blāvā veronika ir viengadīgs, 5—25 cm garš lakstaugs ar bagātīgi zarojošu, apmatotu, gulošu vai pacilu stublāju. Lapas uz stublāja ir izvietotas pretēji, tās ir apmatotas, nespodri zaļas, olveidīgas, aptuveni 1—2 cm garas un 0,8—1,5 cm platas. Lapu kāts ir īss, mala attāli un strupi zobaina, lai gan dažreiz zobiņu ir pavisam maz, tie ir sekli un tikko manāmi. Lapas plātnes gals ir strups, retāk smails un tā pamats ir ieapaļš.
Ziedi pa vienam ir izvietoti garos ziedkātos augšējo lapu žāklēs. Augļu laikā ziedkāts pagarinās un nolīkst. Ziedu kauss ir apmatots, četrdaļīgs un tā daļas ir vienādas. Vainags ir zils un mazliet garāks nekā kauss. Auglis ir otrādi sirdsveidīga, apmatota pogaļa ar 10—12 sēklām. Pogaļas joma sekla, irbuļa palieka īsa, apmēram jomas augstumā. Zied no maija līdz septembrim.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ 2,0 2,1 «blāvā veronika - Veronica opaca Fr. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-26.