Pāriet uz saturu

Efejlapu veronika

Vikipēdijas lapa
Efejlapu veronika
Veronica hederifolia Sm.
Efejlapu veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaEfejlapu veronika (Veronica hederifolia)
Efejlapu veronika Vikikrātuvē

Efejlapu veronika (Veronica hederifolia) ir ļoti mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Sugas sākotnējais izplatības areāls ir Eiropas centrālā un dienvidu daļā, un iespējams, arī dažviet Ziemeļāfrikā un Āzijā. Mūsdienās tā ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp ir reti sastopama Latvijā — valsts dienvidu-dienvidrietumu daļā, tīrumu malās un smilšainās nezālienēs.

Sugas ietvaros tiek nodalītas 4 pasugas, no kurām Baltijas reģiona dienviddaļu sasniedz divas: V.h. ssp. hederifolia un V.h. ssp. lucorum (Klett et K.Richt.).[2]

Efejlapu veronika ir viengadīgs 10—35 cm garš lakstaugs ar gulošu, apmatotu stublāju un paciliem zariem. Auga lapas ir ieapaļas, tomēr platākas nekā garas (aptuveni 1—2 cm garas un 1,5—2,5 cm platas). Lapas plātnes mala ir staraini daivaina — tai parasti ir 3, 5 vai 7 daivas, un vidējā daiva parasti ir visplatākā.

Auga ziedi garos ziedkātos ir izvietoti augšējo lapu žāklēs pa vienam. Vienai no Latvijā sastopamajām pasugām (V.h. ssp. hederifolia) raksturīgs skrajš lapas apmatojums, kails ziedkāts un ar gariem (ap 1 mm), stīviem matiņiem klāta kauslapu mala. Otrai pasugai (V.h. ssp. lucorum) lapu un stublāja apmatojums ir blīvāks: apmatots gan ziedkāts, gan kauslapu mala, gan arī kauslapas pašas īsi apmatotas. Zieda vainags ir gaišzils, aptuveni kausa garumā (0,25—0,4 cm). Atšķirībā no vairākuma citu veroniku, visas 4 zieda vainaglapas ir aptuveni vienādas. Auglis ir kaila vai gandrīz kaila pogaļa ar seklu jomu un īsu irbuļa palieku. Zied no maija līdz jūlijam.[2]