Black Lives Matter

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Black Lives Matter
Datums 2013 - pašlaik
Norises vieta Starptautiski
Pazīstams arī kā Black Lives Matter kustība
Iznākums Masu protesti ASV
Vašingtona, 2020. gada 30. maijs
BLM balto atbalstītāju demonstrācija Filadelfijā 2020. gadā

Black Lives Matter (BLM) ir decentralizēta kustība un organizācija, kura radās ASV ar mērķi cīnīties pret rasu nevienlīdzību, lai realizētu valsts melnādaino iedzīvotāju cilvēka tiesības, tai skaitā lai apliecinātu viņu dzīvību vērtību.

Kustība aizsākās 2013. gada jūlijā, kad tiesa attaisnoja Džordžu Cimmermanu, brīvprātīgo apkaimes patruļā, kurš nošāva Treivonu Mārtinu, neapbruņotu septiņpadsmit gadus vecu pusaudzi, kurš viņam bija licies aizdomīgs. Viņš to izdarīja pretēji policijas ieteikumam pa tālruni pašam neiejaukties.[1] Sākotnēji “Black Lives Matter” bija sociālo mediju mirkļbirka, kuru aizsāka trīs sievietes: Alīsija Garsa, Opela Tometi un Patrisa Han-Kalorsa konkrēti pret šo gadījumu. Kustība sāka pieņemt plašākas aprises 2014. gadā, kad policijas virsnieks Darens Vilsons Misūri štatā nošāva neapbruņotu melnādainu 18-gadīgo Maiklu Braunu, ar lieciniekiem apgalvojot, ka Maikls mēģinājis tam atņemt ieroci. Vēlāk noskaidrojās, ka Maikls bijis marihuānas iespaidā, taču viņa aizstāvji uzskata, ka tās ietekmi prokuratūra pārspīlējusi.[2] 2014. gada novembrī policijas virsnieks tika atzīts par nevainīgu.[3] Gan procesa laikā, gan pēc policista attaisnošanas pilsētā notika grautiņi un konflikti ar varas iestādēm.[4][5] Arī vēlāk valstī notika citi incidenti, daļā no kuriem policisti (gan baltie, gan melnie un citi) redzami pārkāpa savas pilnvaras, visbiežāk — pret melnajiem, taču netika reāli sodīti. Parasti tas izsauca publiskus protestus, nereti saistītus ar vardarbību. Īpašu satraukumu radīja biežās melnādaino, tai skaitā sieviešu, nāves jau policijas rokās un cietumu kamerās.[1][6]

2020. gadā pēc recidīvista Džordža Floida nāves trīs rasu policistu veiktās nevajadzīgi nežēlīgas aizturēšanas rezultātā,[7] kustība sāka rīkot, pēc tās vārdiem, miermīlīgus protestus, kuros jau pirmajās divās nedēļās sadursmēs ar policiju abās pusēs bojā gāja vismaz 19 cilvēki.[8] Kopējie apdrošināšanas kompāniju zaudējumi grautiņu dēļ pirmajās divās nedēļās tika rēķināti uz 1—2 miljardiem $, kas ir rekords starp ASV notikušajām masu nekārtībām.[9] Īpaši smagi cieta Mineapolisa. Tomēr, lai gan ielu cīņas un laupīšanas dabiski piesaistīja lielāku mediju uzmanību, ir lēsts, ka gandrīz 95% BLM publiski organizēto akciju 2020. gada vasarā notika mierīgi,[10] un ir gan BLM, gan valdības pārstāvju un kārtībnieku apgalvojumi, ka notikušos ielu grautiņus nereti provocējušas ar BLM nesaistītas radikālās kreisās un labējās kustības, kā arī kriminālas grupas.[10][11] BLM organizēto protestu mierīguma procents praktiski neatšķiras no mierīguma procenta citu ASV politisko spēku demonstrācijās — 94% kreisajiem un 96% labējiem.[12]

2020. gadā kustība ASV pirmoreiz ieguva ievērojamu citu rasu iedzīvotāju atbalstu, jo arī daudzi citu rasu iedzīvotāji piekrita, ka policija pārāk bieži pārkāpj savas pilnvaras un ir jāierobežo vai jāattīra, un vairākums visu rasu pārstāvju vasarā izteica atbalstu BLM.[13] Tomēr šis atbalsts jau septembrī nokrita no 67% līdz 55%, saglabājoties augsts tikai starp melnādainajiem.[14]

Tika organizēta arī starptautiska kampaņa pret rasu diskrimināciju ASV, tai skaitā 2020. gada 5. jūnijā, Rīgā, notika Black Lives Matter atbalsta demonstrācija, kuru organizēja jaunatnes organizācija "Protests".[15] Tomēr šis atbalsts jau septembrī nokrita no 67% līdz 55%, saglabājoties augsts tikai starp melnādainajiem.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Britannica: Black Lives Matter
  2. BBC: Ferguson: Did prosecutors focus unduly on marijuana?
  3. «#BlackLivesMatter - ne tikai sauklis, bet arī kustība ar 30 atzariem. Kāpēc tā radīta un ko grib panākt?». www.lsm.lv.
  4. TVC: В США не стихают волнения из-за убийства темнокожего подростка
  5. Wate.com. St. Louis companies to rebuild a Ferguson store as a job training center
  6. Montgomery, David (July 20, 2015). "New Details Released in Sandra Bland's Death in Texas Jail". The New York Times.
  7. Video. O'Donnell, Norah; Pegues, Jeff. New video shows Minneapolis police arrest of George Floyd before death. Minneapolis, Minnesota: CBS Evening News.
  8. 14 Days Of Protests, 19 Dead. Jemima McEvoy, Forbes Staff
  9. Kingson, Jennifer A. (September 16, 2020). "Exclusive: $1 billion-plus riot damage is most expensive in insurance history". Axios.
  10. 10,0 10,1 Demonstrations & Political Violence In America: New Data For Summer 2020 // Armed Conflict Location and Event Data Project
  11. "Anarchists infiltrating George Floyd protests in NYC, officials say". WABC-TV. June 2, 2020.
  12. Guardian: US police three times as likely to use force against leftwing protesters, data finds
  13. Kim Parker, Juliana Menasce Horowitz, Monica Anderson. Majorities Across Racial, Ethnic Groups Express Support for the Black Lives Matter Movement. Pew Research Center's Social & Demographic Trends Project (June 12, 2020).
  14. 14,0 14,1 Support for Black Lives Matter has decreased since June but remains strong among Black Americans. Pew Research Center (September 16, 2020).
  15. «VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV». Jauns.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]