Sentluisa

Sentluisa
Sentluisa; St. Louis
; Karogs	; Emblēma
	; Logo
	Neformālais nosaukums: Gateway City, STL, Gateway to the West, Mound City, The Lou
	Sentluisa
	Koordinātas: 38°37′38″N 90°11′52″W / 38.62722°N 90.19778°WKoordinātas: 38°37′38″N 90°11′52″W / 38.62722°N 90.19778°W
Valsts	ASV
Štats	Misūri
Dibināta	1763. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1809. gada
Lielpilsētas statuss	kopš 1809. gada
Administrācija
• Mērs	Lida Krīstone
Platība
• pilsēta	171,3 km2
• sauszeme	159,9 km2
Augstums	142 m
Iedzīvotāji (2020)
• pilsēta	301 578
• blīvums	1 886,1 iedz./km2
• aglomerācija	2,850,002
Laika josla	CST (UTC-6)
• Vasaras laiks (DST)	CDT (UTC-5)
Tālruņu kods	314
Mājaslapa	stlouis.missouri.org
	Sentluisa Vikikrātuvē

Sentluisa (franču: Saint-Louis vai St-Louis; angļu: Saint Louis) ir pilsēta ASV, Misūri štatā. Pilsētai nosaukumu devuši franču kolonisti par godu Francijas karalim Luijam IX. Iedzīvotāji: 370 900 (2008). Neoficiālie nosaukumi — "Vārtu pilsēta" un "Kurgānu pilsēta". Sentluisa ir lielākā pilsēta Misūri štatā un 16. lielākā ASV. Senluisā notika 1904. gada vasaras olimpiskās spēles.

Ģeogrāfija

Pilsēta atrodas Misisipi upes rietumu krastā, uz dienvidiem no Misūri ietekas tajā. Robežojas ar Sentluisas apriņķi, bet apriņķī neietilpst. Apvidus ar paugurainām prērijām un Kahokijas kaļķakmeņu kurgāniem.

Klimats

Pilsētā pārsvarā ir mēreni kontinentāls klimats, jo pilsētas tuvumā neatrodas ne lieli kalnu masīvi, ne lielas ūdenstilpes. Teritorija ir pakļauta gan aukstajām arktiskajām gaisa masām no Kanādas, gan mitrajām tropiskajām gaisa masām no Meksikas līča.

Vidējā gaisa temperatūra ir 13,5 °C, vidējais nokrišņu daudzums 980 mm. Vasarā temperatūra parasti sasniedz 32 °C, bet ziemā nokrītas līdz −6 °C. Piefiksētā zemākā temperatūra ir −30.0 °C un augstākā 47,2 °C. 1995. un 1999. gadā anomālais karstums kļuva par nāves iemeslu simtiem cilvēku.

40-50 dienas gadā var būt negaiss, kuru dažreiz pavada virpuļviesuļi. Pie citām dabas katastrofām, kas Sentluisā nav īpaši biežas, pieskaitāmas arī sniega vētras un puteņi.

Vēsture

Sentluisa savu vēsturisko nosaukumu "Kurgānu pilsēta" (Mound City) ieguvusi, pateicoties indiāņu Misisipi kultūras būvētajiem kurgāniem pilsētas apkārtnē. Pirmā franču ekspedīcija pa Misisipi upi šeit ieradās 1673. gadā un Renē Robērs Kaveljē de la Sals (René-Robert Cavelier de La Salle) 1682. gadā pasludināja visa Misisipi upes baseina pievienošanu Francijai ar nosaukumu Luiziāna (La Louisiane). 1703. gadā tagadējās pilsētas vietā tika nodibināta katoļu misija. Pēc tam, kad franči pēc Parīzes miera līguma 1763. gadā bija spiesti atdot angļiem Misisipi upes kreisā krasta, bet spāņiem labā krasta zemes, šeit nodibināja Augšējās Luiziānas pārvaldes centru ar spāņu nosaukumu Sanluisa (San Luis) jeb franču Senluī (Saint-Louis). Par pirmo gubernatoru no 1766. līdz 1768. gadam tās iedzīvotāji ievēlēja Luisu Sentanžu de Belrivu (Louis Saint Ange de Bellerive), bet vēlākos gubernatorus iecēla spāņu valdība. Napoleona karu laikā Spānija 1800. gadā atteicās no Luiziānas par labu Francijai, bet 1803. gadā tā Luiziānu par 80 miljoniem franku (15 miljoniem ASV dolāru) pārdeva ASV, noslēdzot "Luiziānas pirkumu".

Ap 1800. gadu Sentluisā dzīvoja apmēram 1000 cilvēku un 1809. gada 9. novembrī Sentluisai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1817. gadā pilsētas ostā pietauvojās pirmais upju tvaikonis un pilsēta kļuva par ziemeļu galapunktu lielo kuģu satiksmei augšup pa Misisipi. 1820. gadā nodibināja Misūri štatu, bet 1822. gada 9. decembrī Sentluisa tika iekļauta štata sastāvā. 1827. gadā Sentluisā tika uzbūvēts liels ASV Armijas arsenāls.

Kopš 1840. gada Sentluisā sākās liels imigrantu pieplūdums, pārsvarā no Vācijas, Čehijas un Īrijas. Iedzīvotāju skaits pilsētā palielinājās no aptuveni 20 000 cilvēku 1840. gadā līdz 77 860 1850. gadā, bet 1869. gadā šeit dzīvoja jau virs 160 000 iedzīvotājiem. Ap 1850. gadu Sentluisa kļuva par otro lielāko ASV ostu pēc Ņujorkas. Amerikas pilsoņu kara laikā pilsēta netika izpostīta, bet uz laiku apstājās tās saimnieciskā izaugsme. Pēc kara pilsētā apmetās daudz brīvlaisto vergu no ASV dienvidu štatiem.

1874. gadā pāri Misisipi upei tika uzbūvēts pirmais dzelzceļa un automašīnu satiksmes tilts. 1891. gadā pēc arhitekta Luisa Salivana projekta pilsētā tika uzbūvēts 11 stāvu augstais Veinraita tornis — viens no pirmajiem debesskrāpjiem vēsturē. 1904. gadā Sentluisā norisinājās vasaras olimpiskās spēles.

1963. gada 12. februārī Sentluisā sāka būvēt milzīgo Vārtu arku, kas ieguva iesauku "Rietumu vārti" un kļuva par Sentluisas vizītkarti.