Blidiņes dabas parks
| Blidiņes dabas parks | |
|---|---|
| Park prirode Blidinje | |
|
IUCN III kategorija (dabas piemineklis) | |
 Blidiņes ieleja un ezers | |
  Blidiņes dabas parks | |
| Atrašanās vieta |
 Bosnija un Hercegovina |
| Tuvākā pilsēta | Jablanica, Koņica |
| Koordinātas | 43°36′N 17°30′E / 43.600°N 17.500°EKoordinātas: 43°36′N 17°30′E / 43.600°N 17.500°E |
| Dibināts | 1995. gada 30. aprīlis |
| Pārvaldes institūcija | Blidinje Nature Park Public Enterprise |
| Mājaslapa | Arhivēta vietne |
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blidiņe |
Blidiņes dabas parks (bosniešu: Park prirode Blidinje) ir dabas parks Bosnijā un Hercegovinā, kas izveidots 1995. gada 30. aprīlī. Tas atrodas Dināru Alpu centrā un ir nozīmīgs hidroģeoloģiskais rezervāts Bosnijas un Hercegovinas Dināru karsta apvidū ar ievērojamu kultūrvēsturisko mantojumu. To veido Dināru Alpu kalni, Dugopoļes plato, Blidiņes ezers, Grabovicas ieleja un citi dabas objekti ar karstam raksturīgām iezīmēm.[1]
Ģeogrāfija un hidroloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šo atklāto un neauglīgo ieleju iepriekšējo divu ledus laikmetu laikā izveidoja Čvrsnica kalna kūstošie ledāji. 1,150–1,300 metru augstumā, starp Čvrsnica un Vrana kalniem atrodas plašs plato ar kopējo platību 364 km². Lai arī ģeomorfoloģiski tas ir viens vesels plato, tas ir sadalīts divos ģeogrāfiski un topogrāfiski atšķirīgos apgabalos: zemākajā dienvidu daļā, kas atrodas ap Blidiņes ezeru, un augstākajā ziemeļu plato daļā, kur atrodas Dugopoļes līdzenums, kas administratīvi sadalīts starp četrām pašvaldībām: Posušjes, Tomislavgradas, Mostaras un Jablanicas.
Virzoties no ziemeļiem un Doļankas upes puses, plato atklājas ar Dugopoļes līdzenumu tā augšējā galā un ved uz dienvidiem starp Vranu ziemeļu-ziemeļrietumu pusē ar tā augstāko virsotni 2074 metru augstumā un dienvidu-dienvidaustrumu virzienā Čvrsnica kalnu ar augstāko virsotni Pločno 2228 metru augstumā vjl. Plakuma tālākajā, dienvidu-dienvidaustrumu galā aiz Blidiņes ezera atrodas Čabuļas kalns ar augstāko virsotni 1786 metri. Uz austrumiem aiz Čvrsnica ir Grabovicas ieleja, kas stiepjas līdz Neretvas upei un tās aizai.
Grabovicas ieleja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grabovicas ieleja ar nelielo Grabovicas strautu ir īpašs rezervāts parkā, dziļi iespiedies Čvrsnicā, tas veido dziļu kanjonu starp stāvajām un nelīdzenajām kalna klintīm. Ielejā atrodas divi mazi ciemati Gorņagrabovica un Doņagrabovica. Grabovicas jumpravas leģenda stāsta par vietējā gana meitu, kura, kā stāsta, atraidījusi vietējo muižnieku un tas viņu nogalinājis, lai neatdotu citam.[1]
Blidiņes ezers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svarīgākās parka hidroģeoloģiskās iezīmes ir alpīnais Blidiņes ezers, kas ir lielākais šāda tipa ezers Bosnijā un Hercegovinā. Blidiņes ezera gultnes rašanās ir tiešs ledāja atkāpšanās rezultāts, taču saskaņā ar Poklečani apvidus dokumentiem, ezers ir arī cilvēku darbību sekas. Saskaņā ar šiem dokumentiem ezers ir mākslīgs dīķis, un tas ticis izveidots 19. gadsimta beigās. Lai nezaudētu ūdeni, kas aizplūda caur pazemi, vietējie iedzīvotāji un liellopu audzētāji aizsprostoja noteces ar zariem un māliem, lai ūdens nevarētu atrast ceļu pazemē. Bloķētajā teritorijā izveidojās ezers. Tā virsmas laukums svārstās no 2,5 līdz 6 km², vidējais dziļums ir 1,9 m, augstums 1,184 m vjl.[1][2]
Flora un fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažām akmeņainajām un šķietami nedzīvajām nogāzēm pretstats ir nogāzes ar bieziem priežu mežiem, ieskaitot endēmiskās gaišas mizas priedes pie Masnalukas, kuras sauc par Pinus leucodermis (Bosnijas priedēm) jeb Pinus heldreichii (Heldreiha priedēm). Trīs sugu savvaļas mārsili un desmitiem savvaļas ziedu pavasarī un vasarā noklāj ieleju un nogāzes.
Vēsture, arheoloģija un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visā ielejā ir atrodami viduslaiku Bosnijas un Hercegovinas monumentāli smagie akmens kapu pieminekļi — stečaki. Nav skaidrs, cik ilgi šeit ir pastāvējušas cilvēku apmetnes, jo pētījumi tika sākti tikai nesen, kad Blidiņe saņēma dabas parka statusu. Ilīriešu kapu un romiešu ceļu atliekas liecina, ka Blidiņe ir apmetušies vismaz pirms 2500 gadiem. Lielā Dugopoļes nekropole norāda, ka slāvu viļņi, kas reģionā ienāca 7. gadsimtā, arī šo teritoriju ātri padarīja par savu mājvietu.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parkā atrodas apmeklētājiem atvērts franciskāņu klosteris. Ēkas parkā ir tradicionālās aitu ganu mājas ar salmu jumtiem, kuras galvenokārt izmanto pavasara un vasaras sezonās. Šajā kalnu apvidū ziema ir barga un auksta, kas nodrošina sniega esību parkā izvietotajam kalnu slēpošanas centram.
"Mijata Tomiča haiduku republika" ir pašpasludināta izdomāta mikronācija Blidiņes dabas parka vidū, kuru dibinājis tūrisma uzņēmējs Vinko Vukoja-Lastvičs, viņa sieva Albina un meita Marija, kura ir pašreizējā "Republikas prezidente" kopš 2019. gada marta. "Valsts" tika radīta konfliktu dēļ, pie kuriem noveda teritorijas piederības nesakārtotība starp dažādām pašvaldībām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Nature Park Blidinje». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. februārī. Skatīts: 2015. gada 16. oktobris.
- ↑ Radoš, Denis (2017). "A history of the occurrence of Blidinje lake (Bosnia and Herzegovina).". Geoadria 22 (1): 1–40. doi:10.15291/geoadria.1334.