Blīdene (stacija)
| — Pieturas punkts — | |
|---|---|
 Blīdenes stacijas ēka 2013. gadā | |
.svg)  Blīdene | |
| Pamatinformācija | |
| Līnijā | Jelgava—Liepāja |
| Atklāta | 1927. gadā |
| Pieturas punkta tips | pasažieru |
| Arhitekts | Jānis Šarlovs |
| Platformu skaits | 1 (neizmantota) |
| Sliežu ceļi | 1 |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | 56°42′2″N 22°41′15″E / 56.70056°N 22.68750°EKoordinātas: 56°42′2″N 22°41′15″E / 56.70056°N 22.68750°E |
| Tuvākās stacijas |
Brocēni (8 km) Biksti (19 km) |
| Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Josta (11 km) |
| Attālums līdz Rīgai | 111 km |
Blīdene ir neizmantots dzelzceļa pieturas punkts (bijusī stacija) dzelzceļa līnijā Jelgava—Liepāja starp bijušo pieturu Josta un staciju Brocēni. Blīdenes stacija atrodas Blīdenes pagastā netālu no Pilsblīdenes ciema. Garām stacijai iet vietējais autoceļš V1154. Pie stacijas atrodas FUES postenis ritošā sastāva kontrolei.
Jāņa Šarlova (visticamāk) projektētā stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām. 2021. gadā to izlika pārdošanai izsolē.[1] Šī paša gada maijā tā notika atkārtoti par to pašu summu – €18 526. Stacijas kūts ir sabrukusi un stacijas ēkas jumta stāvokļa dēļ bojājas starpstāvu pārsegums.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacija tika atvērta līdz ar līnijas Jelgava—Liepāja atklāšanu 1927. gadā. Stacijas ēka uzcelta 1932. gadā kā tipveida ēka ar dienesta un sabiedriskajām telpām apakšstāvā un astoņiem dzīvokļiem augšstāvā.[2] Ēka atrodas uz paaugstinājuma augstā gruntsūdeņu līmeņa dēļ.[3] Līdz 1990. gadiem šeit bija stacija ar 3 sliežu ceļiem. Kopš 2001. gada pieturas punkts ir neizmantots, pasažieru dīzeļvilciens Rīga—Liepāja tajā nepietur kopš 2001. gada 15. augusta.
Ārējas saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Blīdenes stacijas fotogrāfijas (krieviski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 'Latvijas dzelzceļš' pārdos staciju un betona grodu aku Blīdenes pagastā
- ↑ 2,0 2,1 Volkova Vivanta. «“Mammai piedzimu vilcienā, stacijas ēkā uzaugu un joprojām dzīvoju!” Kā latvieši cenšas glābt brūkošās stacijas, kur vilciens vairs nepiestāv». LA.LV (latviešu), 2021-07-15. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 155. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
| ||||||