Airīte
— Pieturas punkts — | |
---|---|
Airītes stacijas ēka | |
Pamatinformācija | |
Līnijā | Jelgava—Liepāja |
Atklāta | 1928. gadā |
Slēgta | 2001. gadā |
Pieturas punkta tips | pasažieru |
Arhitekts | A.Tramdahs |
Platformu skaits | 1 (neizmantota) |
Sliežu ceļi | 1 |
Atrašanās vieta | |
Koordinātas | 56°42′19.71″N 22°10′18.93″E / 56.7054750°N 22.1719250°EKoordinātas: 56°42′19.71″N 22°10′18.93″E / 56.7054750°N 22.1719250°E |
Tuvākās stacijas |
Saldus (18 km) Skrunda (10 km) |
Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Lašupe (7 km) |
Attālums līdz Rīgai | 160 km |
Airīte ir iekonservēts dzelzceļa pieturas punkts līnijā Jelgava—Liepāja. Tas atrodas Saldus novada Zirņu pagastā pie Kuldīgas novada robežas. Pieturas tuvumā nav lielāku apdzīvotu vietu.
Stacijas ēka kopš 2001. gada bija pamesta. 2013. gadā to iegādājās Stumburu ģimene, kas organizēja ēkas atjaunošanu. Mūsdienās Airītes stacija pieejama tūristiem, tajā izvietota neliela vēsturiska ekspozīcija.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākotnēji Airīte būvēta kā šaursliežu stacija dzelzceļa līnijas Aizpute—Saldus vajadzībām (600 mm līnija uzcelta Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā), slēgta 1929. gadā[2] pēc platsliežu posma Saldus—Skrunda uzbūvēšanas[3]. Šaursliežu stacija atradās gandrīz 4 km uz dienvidiem no tagadējās platsliežu stacijas, otrpus Liepājas šosejai, netālu no mājām "Mazskudras" un "Dižskudras".
Airītes platsliežu stacijas pagaidu ēka[4] celta 1928. gadā, būvējot Glūdas—Liepājas dzelzceļu. Stacijas mūra ēka uzbūvēta 1935. gadā, pēc tipveida projekta, līdzīgi kā Jostas un Tadaiķu stacijas.[5] Projekta autors, iespējams, ir inženieris un arhitekts Artūrs Tramdahs.[6] 1947. gadā izdota pavēle demontēt 600 mm stacijas pievedceļu (tas veda no stacijas pāri Cieceres upei Zirņu ciema virzienā).[7] Savulaik stacija kalpojusi par visai lielu tranzīta un tirdzniecības centru[nepieciešama atsauce], padomju laikos apkārtējās viensētas iznīcinātas, stacijas nozīme mazinājusies, līdz 90. gadu sākumā[8] tā slēgta. Vēlāk te bijis pieturas punkts, bet kopš 2001. gada Airītē pasažieru vilcieni nepietur.
2014. gadā Airītes stacijas ēkai piešķirts kultūras pieminekļa statuss.[9] 2015. gadā nodibināta biedrība "Airītes stacija"[10] stacijas ēkas atjaunošanai, apkārtnes sakopšanai un pārveidošanai par muzeju. 2016. gadā ar uzņēmuma "CEMEX" atbalstu sākta Airītes stacijas parka labiekārtošana.[11]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Inga Ozola. «Stumburu ģimene atjauno pamesto Airītes dzelzceļa staciju». www.lsm.lv (latviešu), 2018-07-21. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ «Zudusī Latvija - Airītes dzelzceļa stacija». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938, 411. lpp.
- ↑ Airītes pagaidu ēkas foto - Airītes Stacija / Railway Station Airīte | Facebook
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 156. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
- ↑ Volkova Vivanta. «“Mammai piedzimu vilcienā, stacijas ēkā uzaugu un joprojām dzīvoju!” Kā latvieši cenšas glābt brūkošās stacijas, kur vilciens vairs nepiestāv». LA.LV (latviešu), 2021-07-15. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskā karte
- ↑ Ceļvedis pa maršrutu Rīga—Liepāja[novecojusi saite]
- ↑ «Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ LURSOFT. «AIRĪTES STACIJA, 40008233622 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-07-15. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ Airītes stacijas parka labiekārtošana, atjaunošana un saglabāšana[novecojusi saite]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Airītes dzelzceļa stacija – Latvia.travel
- Airītes stacijas fotogrāfijas
- Airītes stacijas fotogrāfijas (krieviski)
- Airite station
- Projektu banka — Airītes stacija
- Videorullītis par stacijas ēkas atjaunošanu - Latvijas Dzelzceļš
|