Boēcijs

Vikipēdijas lapa
Boēcijs
Boëthius
Boēcijs
Personīgā informācija
Dzimis 480. gadā
Roma
Miris 524. vai 525. gadā
Pāvija, Ostgotu karaliste
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija Neoplatonisms
Galvenās intereses metafizika, teoloģija
Ietekmējies no Platons, Aristotelis, Cicerons u.c.
Ietekmējis Visa viduslaiku filozofija. To skaitā arī Akvīnas Toms un Dante
Nozīmīgi darbi "Filozofijas mierinājums"
Valoda latīņu valoda

Anicijs Manlijs Severīns Boēcijs (Anicius Manlius Severinus Boëthius, arī Boethius un Boetius; dzimis apmēram 480. gadā, miris 524. vai 525. gadā) bija romiešu filozofs, valsts darbinieks un katoļu svētais.

Dzimis Romā senā un ietekmīgā Aniciju ģimenē, no kuras nācis imperators Petronijs Maksims un Olibrijs, kā arī vairāki konsuli. Arī viņa tēvs Flāvijs Manlijs Boēcijs bija konsuls. Pats Boēcijs jau 25 gadu vecumā bija senators, 522. gadā ticis iecelts par valsts kancelejas vadītāju galma maģistru.

Nodarbojies ar Aristoteļa un vairāku citu sengrieķu filozofu darbu tulkošanu latīņu valodā.[1] Boēcija ievērojamākais darbs bija "Filozofijas mierinājums" (latīņu: De consolatione philosophiae), ko viņš sacerēja cietumā, kur nokļuva pēc Itālijas ostgotu valdnieka Teodorika Lielā pavēles par pret valdnieku vērstas sazvērestības plānošanu. "Filozofijas mierinājums" kļuva par vienu no populārākajiem un ietekmīgākajiem Viduslaiku darbiem. 524. gadā Boēcijam cietumā izpildīts nāvessods. Eiropas kultūras vēsturē dažreiz ticis dēvēts par pēdējo romieti.

1883. gadā katoļu baznīca pasludināja viņu par svēto.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]