Metafizika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Metafizika jeb pirmfilozofija (latīņu: philosophia prima, sengrieķu: φιλοσοφία πρώτη) ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar "pirmo principu" jeb pirmcēloni un "esības" (ontoloģijas) jautājumiem. Vārds "metafizika" radās nejauši. Kad Aristoteļa skolnieki kārtoja viņa sacerējumus, 14 grāmatas ar apcerējumiem par pirmcēloni, kas pēc Aristoteļa nāves palika neapstrādāti, tika novietoti aiz traktātiem par fiziku un tika apzīmēti kā “nākamie aiz fizikas”; Damaskas Nikolajs (peripatētiķis, 1. gs. m. ē.) viņu citē, minot šo nosaukumu. Pats Aristotelis to sauca par pirmo filozofiju jeb pirmfilozofiju (Metaph. 1026a 30—31). Vārds "metafizika", kas pārnestā nozīmē apzīmē pašu “pirmfilozofijas” saturu (pēc Aristoteļa), norāda uz tā izzināšanu, kas atrodas ārpus fizisko parādību robežām. (Sākotnēji "meta ta physika" no grieķu valodas tulkojumā nozīmē "aiz fizikas" jeb "aiz dabas jomas", jo Aristotelis savā darbā runāja par lietām, kuras nav tveramas ar maņām.)