Pāriet uz saturu

Bohēmijas valdnieku uzskaitījums

Vikipēdijas lapa

Bohēmijas valdnieki bija augstākās varas turētāji — kņazi (čehu: kníže), hercogi, karaļi mūsdienu Čehijas valsts teritorijā kopš Lielmorāvijas izveides 9. gadsimtā. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija Pšemislu dinastija (8701306), Luksemburgu dinastija (13101437) un Hābsburgu dinastija (15261918). Pēc Čehoslovākijas Republikas izveides 1918. gadā par augstāko amatpersonu kļuva valsts prezidents.

Pšemislu dinastija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdnieks Tituls Portrets Valdīšanas laiks Vārds čehiski un latīniski, piezīmes
Borživojs
kņazs 875–889 čehu: Bořivoj I., latīņu: Borzivogius
Spitihņevs I kņazs 894–915 Spytihněv I., Spitgnev
Vratislavs I kņazs 915–921 Vratislav I., Wratislaus
Svētais Vāclavs kņazs 921–935 Svatý Václav, Venceslaus
Boļeslavs I kņazs 935–972 Boleslav I.
Boļeslavs II kņazs 972–999 Boleslav II.
Boļeslavs III kņazs 999–1002 Boleslav III.
Jaromirs kņazs 1003, 1004–1012, 1033–1034 Jaromír, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Oldržihs kņazs 1012–1033, 1034 Oldřich, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Bržetislavs I kņazs 1035–1055 Břetislav I.
Spitihnevs II kņazs 1055–1061 Spytihněv II.
Vratislavs II kņazs, no 1085. gada karalis 1061–1092 Vratislav II.
Konrāds I kņazs 1092 Konrád I. Brněnský
Bržetislavs II kņazs 1092–1100 Břetislav II.
Borživojs II kņazs 1100–1107, 1117–1120 Bořivoj II., cīnījās pret jaunāko brāli Vladislavu I un brālēnu Svatopluku I
Olomoucas Svatopluks kņazs 1107–1109 Svatopluk Olomoucký, kopā ar brālēnu Vladislavu I padzina Borživoju II
Vladislavs I kņazs 1109–1117, 1120–1125 Vladislav I., kopā ar brālēnu Svatopluku I padzina savu brāli Borživoju II
Sobeslavs I kņazs 1125–1140 Soběslav I.
Vladislavs II kņazs, no 1158. gada karalis 1140–1172 Vladislav II
Bedržihs (kņazs) kņazs 1172–1173, 1178–1189 Bedřich, Friedrich
Sobeslavs II kņazs 1174–1178 Soběslav II.
Konrāds II kņazs 1189–1191 Konrád II. Ota
Vāclavs II kņazs 1191–1192 Václav II., Venceslaus II
Otokārs I Pšemisls kņazs, no 1198. gada karalis 1192–1193, 1197–1230 Přemysl Otakar I.
Bržetislavs III kņazs, bīskaps 1193–1197 Jindřich Břetislav, Henricus
Vladislavs III kņazs 1197 Vladislav Jindřich, Henricus
Vāclavs I Pšemisls Bohēmijas karalis 1230–1253 Václav I., Venceslaus
Otokārs II Bohēmijas karalis 1253–1278 Přemysl Otakar II.
Vāclavs II Pšemisls Bohēmijas karalis, Polijas lielkņazs un karalis no 1300. gada 1278–1305 Václav II., Venceslaus
Vāclavs III Bohēmijas, Polijas un Ungārijas karalis 1305–1306 Václav III., Venceslaus

Dažādu dinastiju laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdnieks Tituls Portrets Valdīšanas laiks Vārds vāciski un čehiski, piezīmes
Bohēmijas Rūdolfs I Bohēmijas karalis, Austrijas un Šteiermarkas hercogs 1306–1307 Rudolf VI. Graf von Habsburg, Rudolf Habsburský, bija precējies ar karaļa Vāclava II atraitni
Karintijas Heinrihs Bohēmijas karalis, Karintijas hercogs 1306, 1307–1310 Heinrich von Kärnten, Jindřich Korutanský, bija precējies ar karaļa Vāclava III māsu
Jans Luksemburgs Bohēmijas karalis, Luksemburgas grāfs 1310—1346 Johann von Luxemburg, Jan Lucemburský, ķeizara Heinriha VII dēls
Kārlis IV Luksemburgs Bohēmijas karalis, SRI ķeizars no 1355. gada 1346—1378 Karl IV., Karel IV.
Vāclavs IV Luksemburgs Bohēmijas karalis, Brandenburgas markgrāfs 1378—1419 Wenzel von Luxemburg, Václav IV.
Sigismunds Luksemburgs Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, SRI ķeizars no 1433. gada 1419—1437 Sigismund von Luxemburg, Zikmund Lucemburský, Husītu karš (1419–1436)
Albrehts II Hābsburgs Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs 1438—1439 Albrecht II., Albrecht II. Habsburský
Ladislavs Postums Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs 1440–1457 Ladislaus Postumus, Ladislav Pohrobek
Jirži no Podebradiem Bohēmijas karalis 1458–1471 Georg von Podiebrad, Jiří z Poděbrad
Vladislavs II Jagellons Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis 1471–1516 Vladislav II., Vladislav Jagellonský
Lajošs II Jagellons Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis 1516–1526 Ludwig II., Ludvík Jagellonský, krita Mohāčas kaujā 1526. gadā

Habsburgu dinastija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1521. gadā Austrijas erchercogs Ferdinands I Hābsburgs (Ferdinand I. Habsburský) apprecējās ar Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karaļa Vladislava II meitu Annu un pēc viņas brāļa karaļa Lajoša II bojāejas Mohāčas kaujā 1526. gadā kļuva par Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karali, 1558. gadā viņu ievēlēja par SRI ķeizaru. Habsburgu dinastijas valdnieki Bohēmijā valdīja līdz 1918. gadam, izņemot Trīsdesmitgadu kara sākuma posmu no 1619. līdz 1620. gadam, kad protestantu dominētais Bohēmijas parlaments par karali ievēlēja Pfalcas Frīdrihu. No 1806. gada Bohēmijas karaļi bija Austrijas Impērijas ķeizari, pēc 1867. gada Austroungārijas valdnieki.