Mohāčas kauja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ungārijas sadalīšana

Mohāčas kauja ir viena no svarīgākajām kaujām Ungārijas un Centrāleiropas vēsturē. 1526. gada 29. augustā kaujā satikās Ungārijas Karalistes spēki karaļa Lajošs II Jagellona vadībā un Osmaņu impērijas spēki Suleimana I vadībā. Ungāri cieta sakāvi, Lajošs II mira pēc kaujas, Ungāriju savā starpā sadalīja Osmaņu impērija, Transilvānijas hercogiste, un Hābsburgi. Lajoša II nāve arī pavēra ceļu Hābsburgu dinastiskajām pretenzijām uz Ungārijas zemēm. No Osmaņu puses kaujā piedalījās 50-70 000 kareivi, no kuriem zaudēja tikai 1500. Ungāru armijā bija 25-30 000 kareivji, no kuriem zaudēja 14-20 000. Turkiem bija 300 lielgabali pret ungāru 85.

Jau vairākas desmitgades pirms Mohāčas kaujas Ungārijā novājinājās karaļa vara, valsti postīja sacelšanās. 1521. gadā turki sagrāba Belgradu, apdraudot Ungārijas dienvidus. 1522. gadā jaunais karalis Lajošs II apprecēja spāņu Hābsburgu princesi Mariju. Turkiem Ungārijas un Svētās Romas impērijas alianse radīja reģionālus draudus. Tikmēr Habsburgu imperatora Kārļa V sakautais Francijas karalis Fransuā I noslēdza šokējošu savienību ar turkiem, un lūdza Suleimanu I iebrukt Svētās Romas impērijā. To turki varēja izdarīt vienīgi šķērsojot Ungāriju. 1526. gada jūnijā turku armija iebruka Ungārijā. Ungāriem neizdevās sasaukt pietiekami lielu armiju, un neizdevīgi izvēlētais kaujas lauks un taktika noveda pie to smagas sakāves.

Bohēmijas karalisti, Ungārijas ziemeļu daļu un Horvātijas karalisti turpmāk kontrolēja Hābsburgi, centru sagrāba turki, kuru vasaļatkarībā turpmāk atradās arī Transilvānijas hercogiste. Turku kampaņas ungāru pakļaušanai un cietokšņu ieņemšanai turpinājās vēl vairākas desmitgades. Kari starp Osmaņiem un Habsburgiem turpinājās nākamos 200 gadus. Ungāri Mohāčas kauju uzskata par savas viduslaiku neatkarības un varenības beigām.