Bordžiginu dinastija

Bordžiginu dinastija (mongoļu: Боржигин) bija mongoļu valdnieku dzimta, no kuras nāca Mongoļu impērijas dibinātājs Čingishans un daudzi citi mongoļu lielie hani un valdnieki. Tā ibija viena no svarīgākajām dinastijām Centrālāzijas vēsturē un spēlēja būtisku lomu Eirāzijas politiskajā ainavā viduslaikos. Šī dinastija bija centrālā mongoļu ciltis apvienojošā vara un izveidoja pasaulē lielāko impēriju pēc teritorijas.

Dinastijas saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja Centrālāzijas stepēs. Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms Čingishana dzimšanas. Čingishans, dzimis kā Temūdžins ap 1162. gadu, 1206. gadā tika pasludināts par visu mongoļu vadoni jeb lielo hanu un pieņēma vārdu Čingishans, kas nozīmē "Okeāna valdnieks" vai "Vispasaules valdnieks". Viņa vadībā Bordžiginu dzimta kļuva par Mongoļu impērijas galveno valdnieku dzimtu.

Mūsdienās Bordžigini eksistē kā mongoļu dzimta, procentuālā izteiksmē aptuveni 21,5 % Mongolijas iedzīvotāju ir ar uzvārdu Borjigon.

Bordžiginu dinastijas pārstāvji

Čingishans: Dinastijas slavenākais pārstāvis, impērijas dibinātājs un karavadonis, kurš apvienoja mongoļu ciltis un uzsāka pasaules vēsturē nepieredzēti plašus iekarojumus.
Ugedejs: Čingishana trešais dēls, kurš kļuva par viņa pēcteci un impērijas lielo hanu pēc tēva nāves. Viņa vadībā mongoļi paplašināja savu impēriju, iekarojot daudzas teritorijas, tostarp Krieviju un Viduseiropu.
Hubilajs: Čingishana mazdēls, kurš kļuva par Juaņu dinastijas dibinātāju Ķīnā un pārvaldīja vienu no visietekmīgākajām un attīstītākajām impērijas daļām. Viņa valdīšanas laikā mongoļi pilnībā iekaroja Ķīnu.
Batuhans: Čingishana mazdēls, kurš izveidoja Zelta Ordu — mongoļu valsti, kas pārvaldīja lielas Austrumeiropas un Krievijas teritorijas.
Munke: Čingishana mazdēls, Mongoļu impērijas lielais hans (1251–1259). Viņa valdīšanas laikā Mongoļu impērija piedzīvoja jaunu ekspansijas vilni.
Hulegu: Čingishana mazdēls, vislabāk pazīstams ar savām militārajām kampaņām, kuru rezultātā viņš iekaroja lielu teritoriju Tuvajos Austrumos. Hulegu iebruka Abāsīdu kalifātā un izpostīja Bagdādi, kas bija viens no viduslaiku islāma pasaules centriem. Šī kauja izbeidza kalifāta laicīgo varu un bija liels trieciens islāma pasaules kultūrai un politikai.
Uzbeghans: vislabāk pazīstams ar to, ka oficiāli pieņēma islāmu un pasludināja to par Zelta Ordas valsts reliģiju. Viņa valdīšana atzīmēja ievērojamu pārmaiņu, jo islamizācija veicināja reliģiskās un politiskās struktūras konsolidāciju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bordžiginu dinastija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)