Brabantes hercogiste (latīņu: Ducatus Brabantiae, nīderlandiešu: Hertogdom Brabant, franču: Duché de Brabant) bija Svētās Romas impērijas sastāvdaļa ap Briseli mūsdienu Beļģijas un Nīderlandes teritorijā. Izveidojās no Brabantes landgrāfistes 1183. gadā un eksistēja līdz 1797. gadam, kad to anektēja Francija. Hercogiste no 1430. gada bija Burgundijas Nīderlandes sastāvdaļa, bet no 1482. gada ietilpa Habsburgu Nīderlandē. Nīderlandes Neatkarības kara rezultātā hercogistes ziemeļdaļa iekļāvās Nīderlandes Republikā, ko apstiprināja 1648. gada Minsteres miera līgumā. 1713. gadā Raštetes miera līgums, kas izbeidza karu par Spānijas mantojumu, piešķīra Spāņu Nīderlandi, to starpā arī Brabantes hercogisti Austrijas Habsburgiem.
.svg){kind=small}
.svg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brabantes hercogiste.
