Sarakstījis divus nozīmīgus darbus astronomijā: Brāhmasphuṭasiddhānta (628; "Pareizi izveidota Brahmas doktrīna") un Khaṇḍakhādyaka (665; "Ēdams gabals"). Khaṇḍakhādyaka ir vairāk veidota kā astronomijas rokasgrāmata. Brāhmasphuṭasiddhānta ir plašāk pazīstams tajā ietvertās informācijas par matemātiku dēļ, kur tai tika veltītas vairākas nodaļas. Viņš pirmais centās definēt dalīšanu ar nulli, kā arī citas darbības nulli (piemēram, to, ka, atņemot no skaitļa sevi pašu, tiek iegūta nulle), vēl šajā darbā tiek apskatītas darbības ar pozitīviem un negatīviem skaitļiem, kvadrātsaknes izvilkšana u.c. Grāmata pilnībā tika sarakstīta dzejas formā un nesaturēja nekādus matemātiskos apzīmējumus. Darbs tika iztulkots arābu valodā apmēram 771. gadā, tam bija liela ietekme islāma matemātikā un astronomijā.
