Pāriet uz saturu

Nulle

Vikipēdijas lapa

0

Nulle
-3 · -2 · -1 · 0 · 1 · 2 · 3
-30 · -20 · -10 · 0 · 10 · 20 · 30
-300 · -200 · -100 · 0 · 100 · 200 · 300
-3000 · -2000 · -1000 · 0 · 1000 · 2000 · 3000
Romiešu cipariem:
Binārajā:02
Oktālajā:08
Duodecimālajā:012
Heksadecimālajā:016
Naturālie skaitļi

0 (nulle, no vācu: Nulle, kas savukārt no latīņu: nullus — 'neviens, nekāds'[1]) ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus. Sadzīvē nulle izsaka priekšmetu skaitu, kad priekšmetu nav vispār.

Decimālajā skaitīšanas sistēmā nulle ir viens no desmit cipariem, ko lieto skaitļu pierakstīšanai. Pārējie cipari ir 1, 2, 3, ..., 8 un 9. Binārajā skaitīšanas sistēmā lieto tikai ciparus 0 un 1.

Skaitļus, kas ir lielāki par 0, sauc par pozitīviem skaitļiem, bet skaitļus, kas mazāki par 0, sauc par negatīviem skaitļiem.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

2000. g. p. m. ē.'
Pirms 4000 gadiem babilonieši attēloja nulles kā nelielas atstarpes starp ķīļraksta simboliem māla plāksnītēs, taču viņi neuzskatīja, ka šīs atstarpes apzīmē kādu ciparu.

350. g. p. m. ē.'
Senie izcilie grieķu matemātiķi ienīda domu par nulli. Aristotelis reiz teicis, ka nulli vajag aizliegt ar likumu, jo tā radīja sajukumu darbībās, ja viņš mēģināja dalīt ar to.

1. g. m. ē.'
Senie Romieši neizmantoja nulli, jo viņiem tā nebija nepieciešama. Nulles koncepts desmitu, simtu un tūkstošu pierakstīšanai nebija vajadzīgs, jo tos apzīmēja ar kādu no latīņu burtiem - X, C un L.

600. g. m. ē.'
Indieši sāk lietot nulli. Nulli attēloja ar punktu vai riņķi. Lai veiktu darbības smiltīs, tika izmantoti oļi un tukšajā vietā, no kuras tika izņemts olis, palika nospiedums, kas izskatījās pēc riņķa.

1150. g. m. ē.'
Nulles koncepts atceļoja uz Eiropu 12. gadsimtā vienlaikus ar indiešu skaitļiem.

Dalīšana ar nulli

[labot | labot pirmkodu]

Ja pareizas vienādības abas puses dala ar nulli, rezultātā var iegūt bezjēdzīgas atbildes. Piemērs:

Ja vienādojuma abas puses izdala ar 0, iegūst:

Bet ja aplūko šādu vienādību:

un abas puses izdala ar 0, tad

No tā izriet, ka

.

Tāpēc pieņemts, ka ar nulli dalīt nedrīkst, jo tas noved pie nepareizām sakarībām. Tomēr augstākajā matemātikā pēta robežas, kad dalītājs tiecas uz nulli. Šāda robeža var būt vienāda ar bezgalību. Reizinot kādu skaitli ar 0, lai cik tas liels arī nebūtu, rezultātā iegūst nulli, jo ņemt kaut ko nulle reizes nozīmē to vispār neņemt.

Citās jomās

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 525. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]