Brandenburga pie Hāfeles
Brandenburga pie Hāfeles | ||
---|---|---|
Pilsēta | ||
Brandenburg an der Havel | ||
Skats uz pilsētu | ||
| ||
Koordinātas: 52°25′00″N 12°33′00″E / 52.41667°N 12.55000°EKoordinātas: 52°25′00″N 12°33′00″E / 52.41667°N 12.55000°E | ||
Valsts | Vācija | |
Federālā zeme | Brandenburga | |
Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | |
Platība | ||
• Kopējā | 229,71 km2 | |
Augstums | 32 m | |
Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
• kopā | 73 921 | |
• blīvums | 311,6/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
Brandenburga pie Hāfeles Vikikrātuvē |
Brandenburga pie Hāfeles (vācu: Brandenburg an der Havel) ir pilsēta ar apriņķa tiesībām Vācijā, Brandenburgā pie Hāfeles upes. Brandenburgas pilsēta devusi vārdu gan Brandenburgas federālajai zemei, gan vēsturiskajai Brandenburgas markgrāfistei.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brandenburgas pilsēta ir Brandenburgas bīskapijas un Brandenburgas markgrāfistes centrs līdz 1417. gadā par markgrāfistes galvaspilsētu kļuva Berlīne.
Brandenburgas slāvu hevelu pili 929. gadā ieņēma Vācijas karalis Heinrihs I Putnuķērājs. 983. gadā notika liela slāvu sacelšanās un vācieši tika no pils padzīti, līdz 12. gadsimta vidū par pirmo Brandenburgas markgrāfu kļuva Albrehts Lācis, bet Brandenburga pie Hāfeles - par Albrehta rezidences pilsētu.
Viduslaikos Branenburga pie Hāfeles attīstījās kā trīs atsevišķas pilsētas - Jaunā pilsēta, Vecā pilsēta un Brandenburgas katedrāles rajons. 1314./15. gadā Jaunā un Vecā pilsēta iestājās Hanzā. Pilsēta tika nopostīta Trīsdesmitgadu kara laikā, bet galms pārcēlās uz Potsdamu.
19. gadsimtā Brandenburga pie Hāfeles kļuva par ievērojamu rūpniecības centru un lielu dzelzceļa mezglu. Rūpniecība balstījās uz metālapstrādi.
Tā kā pie Brandenburgas Otrā pasaules kara laikā atradās Arado Flugzeugwerke aviācijas un Opel kravas mašīnu rūpnīcas, tā smagi cieta sabiedroto bombardēšanā. Tūlīt pēc kara Brandenburgas Opel rūpnīcas iekārtas tika izvestas uz PSRS, kur lika pamatus zīmola "Moskvič" ražošanai. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1991. gadam pilsēta atradās VDR sastāvā. Pēc Vācijas apvienošanās tā ir zaudējusi ceturto daļu tās iedzīvotāju.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brandenburga pie Hāfeles ir futbolista Luca Eigendorfa (Lutz Eigendorf, 1956 – 1983), airētājas Birgitas Fišeres (Birgit Fischer, 1962), futbolista Štefena Freinda (Steffen Freund, 1970), karavīra Paula Hausera (Paul Hausser, 1880 – 1972), komedianta Lorio (Loriot, 1923 — 2011), zoologa Paula Mačī (Paul Matschie, 1861 – 7 March 1926), rakstnieka Frīdrihs de la Motfukē (Friedrich de la Motte Fouqué, 1777 – 1843), politiķa Gustava Noskes (Gustav Noske, 1868 — 1946), politiķa Kurta fon Šleihera (Kurt von Schleicher, 1882 — 1934) un airētājas Katrīnas Vāgneres-Augistīnas (Katrin Wagner-Augustin, 1977) dzimtā pilsēta.
Vietējā skolā gājuši politiķis Oto Grāfs Lambsdorfs (Otto Graf Lambsdorff, 1926 – 2009) un kara lidotājs Verners Melderss (Werner Mölders, 1913 – 1941).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q131220759; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brandenburga pie Hāfeles.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|