Potsdama

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Potsdama
Sansusī pils
Sansusī pils
Karogs: Potsdama
Karogs
Ģerbonis: Potsdama
Ģerbonis
Potsdama (Vācija)
Potsdama
Potsdama
Potsdama (Brandenburga)
Potsdama
Potsdama
Koordinātas: 52°23′55″N 13°03′56″E / 52.39861°N 13.06556°E / 52.39861; 13.06556Koordinātas: 52°23′55″N 13°03′56″E / 52.39861°N 13.06556°E / 52.39861; 13.06556
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Brandenburga
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Platība
 • Kopējā 188,25 km2
Augstums 32 m
Iedzīvotāji (2015)
 • kopā 167 745
 • blīvums 891,1/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.stadt-brandenburg.de
Potsdama Vikikrātuvē

Potsdama (vācu: Potsdam, izruna [ˈpɔtsdam]) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs. Potsdama atrodas pie Hāfeles upes, aptuveni 24 km uz dienvidrietumiem no Berlīnes. Līdz 1918. gadam Potsdama bija Prūsijas karaļu un Vācijas impērijas ķeizaru dzīvesvieta. Pilsētas tuvumā atrodas vairāki savstarpēji saistīti ezeri un unikālas kultūrainavas. Postdamā atrodas arī Sansusī pils, kas ir viena no UNESCO Pasaules mantojuma objektiem Vācijā.

Postdamā esošais Bābelsbergas rajons ir ievērojams ar to, ka tur tiek uzņemtas filmas. Kopš 19. gadsimta Postdama ir attīstījusies kā Vācijas pētījumu centrs. Potsdama ir trīs augstskolas un aptuveni 30 dažādi pētījumu institūti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmetne radusies ap 7. gadsimtu, kad apkaimē dzīvoja slāvu ciltis. Rakstos pirmoreiz kā Poztupimi minēta 993. gadā. 1345. gadā Potsdama ieguva pilsētas tiesības. 1573. gadā Potsdamā bija 2000 iedzīvotāju, kuru skaits samazinājās uz pusi Trīsdesmitgadu kara rezultātā. Pilsētas nozīmība pieauga, kad 1660. gadā kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms I izvēlējās Potsadamu par savu medību rezidenci. 1685. gada Potsdamas edikta rezultātā pilsētas iedzīvotāju skaits ievērojami pieauga. Šeit apmetās reliģiskās minoritātes no Francijas, Krievijas, Bohēmijas un Nīderlandes.

Vēlāk pilsēta kļuva par Hohencollernu rezidences pilsētu. Liela daļa no piļu kompleksiem tika uzcelti karaļa Frīdriha Lielā laikā. Slavenākā šai laikā uzceltā pils ir Georga Venceslausa fon Knobelsdorfa celtā Sansusī pils. No 1815. līdz 1918. gadam Potsdama bija Prūsijas Brandenburgas provinces centrs. 1912 gadā darbu uzsāka Bābelsbergas kinostudija, kas kļuva par vienu no pasaules kino centriem. 1914. gadā imperators Vilhelms II Potsdamas Jaunajā pilī parakstīja kara deklarāciju. Otrā pasaules kara laikā Potsdama cieta Sabiedroto uzlidojumos. 1945. gada jūlijā/augustā Cecīlienhofas pilī notika Potsdamas konference, noslēdzot Potsdamas vienošanos un publicējot Potsdamas deklarāciju.

Pēc Otrā pasaules kara, līdz 1990. gadam, Potsdama atradās VDR sastāvā. No Rietumberlīnes to atdalīja Berlīnes mūris. Glīnikes tilts pār Hāfeles upi pie pilsētas Aukstā kara gados kļuva par vietu, kur notika spiegu apmaiņa starp abām pusēm.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Potsdama ir imperatora Frīdriha III (Friedrich III., 1831 – 1888), karaļa Frīdriha Vilhelma III (Friedrich Wilhelm III., 1770 – 1840), biloga Ernsta Hekela (Ernst Haeckel, 1834 – 1919), dabazinātnieka Hermaņa fon Helmholca (Hermann von Helmholtz, 1821 — 1894), zinātnieka Vilhelma fon Humbolta (Wilhelm von Humboldt, 1767 — 1835), matemātiķa Kārļa Gustava Jēkaba Jakobi (Carl Gustav Jacob Jacobi, 1804 — 1851), karavīra Haso fon Manteifela (Hasso von Manteuffel, 1897 – 1978), Grieķijas karalienes Prūsijas Sofijas (Sophie von Preußen, 1870 – 1932), moldāvu dziedātājas Oļas Tiras (Olia Tira, 1988), princeses Prūsijas Viktorijas Luīzes (Viktoria Luise von Preußen, 1892 – 1980), mākslinieka Pētera Veisa (Peter Weiss, 1916 – 1982), kroņprinča Vilhelma (Kronprinz Wilhelm von Preußen, 1882 – 1951) un filozofa Vilhelma Vindelbanda (Wilhelm Windelband, 1848 – 1915) dzimtā pilsēta.