Brezovica
| Brezovica | |
|---|---|
| ciems | |
| Brezovicë Брезовица | |
 Brezovicas kalnu slēpošanas trases pacēlājs | |
  Brezovica | |
| Koordinātas: 42°13′19″N 21°00′17″E / 42.22194°N 21.00472°EKoordinātas: 42°13′19″N 21°00′17″E / 42.22194°N 21.00472°E | |
| Valsts |
 Kosova |
| Rajons | Ferizajas rajons |
| Pašvaldība | Štrpces pašvaldība |
| Platība | |
| • Kopējā | 80 km2 |
| Augstums | 1 015 m |
| Iedzīvotāji (2011. gadā) | |
| • kopā | 68 |
| • blīvums | 0,9/km² |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
| Pasta indekss | 38357 |
 Brezovica Vikikrātuvē | |
Brezovica (albāņu: Brezovicë, serbu: Брезовица) ir ciems Kosovas dienvidos, Ferizajas rajona Štrpces pašvaldībā, tuvu Ziemeļmaķedonijas robežai. Nelielais ciems ir galvenokārt serbu apdzīvots anklāvs Kosovā un pazīstams ar savu kalnu slēpošanas kūrortu, kas izveidots 1954. gadā (pirmais pacēlājs uzstādīts 1979. gadā).
Brezovica ir viens no visvairāk apmeklētajiem ziemas tūrisma galamērķiem Kosovā, neraugoties uz to, ka tā ir viena no pēdējām maz attīstītajām slēpošanas kūrortu zonām Dienvidaustrumeiropā. Slēpošanas kūrorta zona atrodas Šara kalnu nacionālā parka ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzēs. Kores līnija aptver 39 000 hektāru augstu Alpu kalnu reljefu un mežus ar daudzveidīgu un bagātīgu floru un faunu. Brezovicas kūrorta zona atrodas 90 minūšu brauciena attālumā no divām starptautiskām lidostām.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ciems atrodas Šara kalnu ziemeļaustrumu daļā, Lepenakas upes baseinā. Brezovicas slēpošanas kūrorts atrodas no 900 m līdz 2500 m virs jūras līmeņa, aptuveni 14 km uz dienvidiem no ciemata.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viduslaiku Serbijā pastāvēja Siriničas župa (pirmo reizi minēta 13. gadsimta dokumentā, otro reizi 1331. gadā cara Stefana Dušana dokumentā), kas aptvēra visu mūsdienu Štrpces pašvaldību ar pilsētām Rimsko Gradišti (Brezovicā) un Zidinacu (Gotovušā).[1]
Čailijes kalna galā virs Piļevacas strauta ietekas Lepenakas upē atrodas Rimsko Gradištes forta paliekas, kurām ir divi kultūrslāņi, pirmais no 6. gadsimta[1] un otrais no 13. gadsimta.[2] Cietoksnis ir drupās, starp kurām var identificēt donžona torni un citu ēku kontūras. Ieeju cietoksnī ziemeļos aizsargāja tornis. No šī torņa turpinājās valnis ar citu torni, no kurienes līdz kalna pakājei stiepās aizsargmūris uz Lepenaku.[2]
1944. gada 28. jūnijā Otrā pasaules kara laikā Bulgārijas karavīri izpildīja nāvessodu 46 vietējiem iedzīvotājiem (no kuriem 12 bija bērni) Rakanovacā, 800 metrus no Brezovicas, atriebjoties par viena viņu karavīra nāvi.[3]
Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Tautība | 1981[4] | 2011[5] |
|---|---|---|
| Serbi | 323 (98.48%) | 44 (67.71%) |
| Albāņi | 23 (33.82%) | |
| Citi | 5 (1.53%) | 1 (1.47%) |
| Kopā[6] | 328 | 68 |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Пројекат Растко: Đorđe Janković : The Slavs in the 6th century North Illyricum». web.archive.org. 2021-01-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-17. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ 2,0 2,1 «Споменици културе у Србији». spomenicikulture.mi.sanu.ac.rs. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «Споменици културе у Србији». spomenicikulture.mi.sanu.ac.rs. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ 1981 Census, Kosovo Arhivēts March 17, 2012, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2011 Census, Kosovo, January 4, 2020
- ↑ «Kosovo censuses 1948-1991». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-13. Skatīts: 2012-02-11.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brezovica.
 | Šis ar Kosovu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |