Brigita Baiba Krūmiņa

Vikipēdijas lapa
Brigita Baiba Krūmiņa
Dzimusi 1943. gada 18. septembris
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2017. g. 26. marts
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās scenāriste, režisore, japāņu valodas speciāliste
Darbības gadi 1965—2017

Brigita Baiba Krūmiņa (1943. gada 18. septembris2017. gada 26. marts) bija latviešu/padomju dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece, japāņu valodas un kultūras entuziaste un pētniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brigita Baiba Krūmiņa dzimusi 1943. gada 18. septembrī Rīgā.

Kopš 1965. gada strādāja Rīgas Kinostudijā.

1973. gadā absolvējusi Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūta VGIK scenāristu fakultāti Maskavā, Josifa Manēviča meistarklasē.

Ilgus gadus strādājusi Rīgas Kinostudijā kā scenāriste un dokumentālās hronikas režisore, arī epizodisku raksturlomu aktrise spēlfilmās “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Dzīvīte”, “Atspulgs ūdenī”, “Salavecīša personīgā dzīve”, “Spēle”, “Briežu zemes putenī”.

Kopš 1976. gada piedalās tēlotājmākslas izstādēs. Kā māksliniece ilustrējusi grāmatas "Putni mūs mīl" (1980) un "Kāpēc kamieļi nedzīvo pilsētā?" (1984)

1990. gadā nodibināja Bērnu multiplikācijas studiju "Pegaziņš".

1990. gadā atvērusi japāņu valodas vakara skolu, kas vēlāk pārtapa par Rīgas Domes Japāņu valodas un kultūras vidusskolu. Bijusi tās direktore no 1993. līdz 1996. gadam, vienlaikus pasniedzot japāņu valodu LU Svešvalodu fakultātē. LU svešvalodu fakultātes Orientālistikas katedras lektore, pirmo Japānas studiju akreditācijas programmu autore (1996 – 1999).[1]

1991. gadā LVU Svešvalodu fakultātē ieguvusi maģistra grādu.

1992. gadā sastādījusi pirmo latviešu - japāņu valodas vārdnīcu (izdota 2000. g.), 2006. gadā -- japāņu – latviešu mācību kandži (valodas) vārdnīcu.[1]

1994. gadā absolvējusi Starptautisko Japāņu valodas pedagoģijas institūtu.

Kopš 1999. gada radījusi un vadījusi Japāņu valodas un kultūras studiju GENGO.

2010. gadā saņēmusi Japānas valsts apbalvojumu – Uzlecošās Saules ordeni par ilgstošu un būtisku ieguldījumu japāņu valodas apguves veicināšanā, japāņu kultūras popularizēšanā, izpratnes par japāņu kultūru padziļināšanā un draudzības sakaru stiprināšanā starp Japānu un Latviju.

“Kā to paredz senā sintoistu ticība, par dzimšanas dienu var uzskatīt katru piedzīvoto dienu, kad izdevies paveikt ko jaunu. Esi ko radījis - tātad esi dzimis, neesi paveicis neko - uzskati, ka esi miris. Bet, ja visu dienu esi veltījis vien domām par naudu, rēķinies ar to, ka Dievs tevī ir miris.” Brigita Baiba Krūmiņa[2]

Brigita Baiba Krūmiņa aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē. No 2001. gada viņa bija Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre.[3]

Bija Latvijas Nacionālās operas fonda bronzas ģildes biedre, Hermaņa Brauna fonda fotohronikas veidotāja.

Mirusi 2017. gada 26. martā.[4]

Japāņu valodas entuziaste[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par japāņu valodas pedagoģi  Brigita Krūmiņa kļuva, pateicoties Rīgas Kinostudijas direktoram Henriham Lepeško, kas vienu pēc otra noraidīja viņas  filmu pieteikumus. Lai nesajuktu prātā, 1985. gadā viņa sāka mācīties japāņu valodu.

Izvēle bija nejauša. Dzintaru pludmalē viņu ieraudzīja kāds japāņu tūrists, kas nosūtīja viņai vēstuli. Valodnieks Jošio Jamaguči tagad ir viens no “Japāņu – latviešu mācību kandži vārdnīcas” virsredaktoriem.[1]

1997. gadā Prāgā, Eiropas japāņu valodas pedagogu asociācijas seminārā Brigita iepazinās ar profesoru Hajaši Širo. Viņš atsūtīja uz Rīgu savu kandži vārdnīcu pamatskolām.

Brigitas vārdnīca izveidota tā, lai tās lietotājam būtu iespēja un nepieciešamība meklēt, pētīt, izzināt un uzzināt. Rūdolfs Lange, Nikolajs Konrāds, Endrjū Nataniels Nelsons, Volfgangs Hadamickis, Žans-Klods Martēns, Džeks Helpems veidoja nevis akadēmisku, bet mācību vārdnīcu, kas domāta iesācējiem. Latvijas izdevuma virsredaktore ir Guna Eglīte, haiku tulkotāja. 2006. gada aprīlī klajā laisti pirmie divi “Japāņu – latviešu mācību kandži vārdnīcas” sējumi. Tā Latvija kļuva par astoto valsts pasaulē, kur izdota šāda grāmata. Vārdnīcas veidošanā piedalījušies 53 cilvēki – 45 no Latvijas un 8 no Japānas. Daudzi no līdzstrādniekiem un asistentiem ir bērni, taču kandži vārdnīcas iniciatore un autore ir japāņu valodas pedagoģe Brigita Baiba Krūmiņa, kas pie tās strādājusi astoņus gadus.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kinožurnāli "Pionieris", "Padomju Latvija", "Sporta apskats"[3]
  • Baltijas Republiku māksla
  • Baltijas dzelzceļš
  • Ebreju kultūra Latvijā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Brigita Krūmiņa. Atrasta tulkojumā. Latvijas avīze, http://www.la.lv/brigita-krumina-atrasta-tulkojuma/
  2. Japāņu kultūras entuziaste Brigita Krūmiņa neslēpj vecumu. / http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227332-japanu_kulturas_entuziaste_brigita_krumina_neslepj_vecumu. // TVNET/Telegraf, 2002. gada 18. septembrī
  3. 3,0 3,1 http://www.makslinieki.lv/profile/Brigita-Baiba-Kr%C5%ABmi%C5%86a/
  4. Mūžībā aizgājusi Brigita Baiba Krūmiņa. / https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/muziba-aizgajusi-brigita-baiba-krumina-14168909