Bruno Štrekenbahs

Vikipēdijas lapa
Bruno Štrekenbahs
Bruno Streckenbach
Bruno Štrekenbahs
Personīgā informācija
Dzimis 1902. gada 7. februārī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Hamburga, Vācijas Impērija
Miris 1977. gada 28. oktobrī (75 gadi)
Valsts karogs: Rietumvācija Hamburga, Rietumvācija
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Gruppenführer (ģenerālleitnants)
Dienesta laiks 1918
1942. — 1945.
Valsts Valsts karogs: Vācijas ImpērijaVācijas Impērija
Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Dzelzs krusts (I un II šķiras)
Vācu krusts (zeltā)
Tuvcīņas nozīme (sudraba)

Bruno Heinrihs Štrekenbahs (vācu: Bruno Heinrich Streckenbach; dzimis 1902. gada 7. februāris, miris 1977. gada 28. oktobris) bija augsta ranga militārpersona nacistiskajā Vācijā. SS un Waffen SS grupenfīrers (ģenerālleitnants). 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) pēdējais komandieris. Ticis apsūdzēts vairāku tūkstošu cilvēku nogalināšanā Krievijā Otrā pasaules kara sākumā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1902. gada 7. februārī Hamburgā. 1918. gadā iestājās Vācijas Impērijas karaspēkā un piedalījies pēdējās Pirmā pasaules kara kaujās. Pēc kara darbojās dažādos brīvkorpusos Vācijā, piedalījās Kapa pučā.

1930. gadā kļuva par NSDAP biedru. 1933. gadā kļuva par Hamburgas politiskās policijas vadītāju un SS organizācijas biedru. Pēc Otrā pasaules kara sākuma tika nosūtīts darbā uz okupēto Poliju un tiek uzskatīts, ka tieši viņš ir atbildīgs par Krakovas Universitātes mācībspēku apcietināšanu 1939. gadā. Vēlāk pārcelts administratīvajā darbā uz Berlīni.

1941. gada pavasarī saņēma slepenu SS un Gestapo vadības rīkojumu sākt speciālu karavīru grupu t.s. Einzacgrupu apmācību darbam Padomju Savienībā. Šo grupu pienākumos ietilpa visu politisko ienaidnieku kā arī ebreju un čigānu iznīcināšana okupētajās Padomju savienības teritorijās.

1942. gada septembrī lūdza pārcelšanu uz kaujas vienībām, pārcelts uz Waffen-SS un sākotnēji darbojās prettanku vienībās. 1943. gada martā, SS-Hauptšturmfīrera (kapteiņa) dienesta pakāpē, ieskaitīts SS kavalērijas divīzijas Florian Geyer sastāvā. Komandēja divīzijas prettanku bataljonu. Izcēlās ar labām komandiera dotībām un pakāpeniski paaugstināts līdz SS-Štandartenfīrera (pulkveža) pakāpei. 1943. gada rudenī aizvietoja Hermanu Fēgelainu divīzijas komandiera amatā un paaugstināts par SS oberfīreru (brigādes ģenerāli).

1944. gada 13. aprīlī iecelts par 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) komandieri. Divīziju komandējis visās kaujās Krievijas un Latvijas teritorijā līdz pat 1945. gada 8. maijam. 1944. gada novembrī apbalvots ar Dzelzs Krusta Bruņinieka krustu, pie kura vēlāk iegūtas arī ozollapas. Pēc Armiju grupas Kurzeme kapitulācijas 1945. gada 8. maijā nokļuva padomju gūstā. 1952. gadā notiesāts ar 25 gadiem cietumā. Atbrīvots lielās amnestijas laikā 1955. gadā un atgriezās Vācijā.

1973. gadā Rietumvācijas valdība cēla apsūdzības kara noziegumos pret Štrekenbahu, bet lieta tika izbeigta apsūdzētā sliktās veselības dēļ. Miris 1977. gada 28. oktobrī Hamburgā.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]