Bruno Skulte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bruno Skulte ar vecākiem 1906. gadā
Bruno Skulte Vācijā ap 1948. gadu. Vidū sēž vecāki Viktorija un Pēteris, stāv brāļi Ferdinands, Bruno, Oļģerts un Voldemārs.

Bruno Skulte (1905-1976) bija latviešu komponists un diriģents. Ādolfa Skultes vecākais brālis, operas "Vilkaču mantiniece" autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1905. gada 22. februārī Kijevā būvuzņēmēja Pētera Skultes (1875–1967) un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ricolati (Rizzolatti), piecu dēlu ģimenē. Mācījās Kijevas Mūzikas skolā (1919-1922), pēc Krievijas pilsoņu kara beigām 1922. gadā kopā ar vecākiem atgriezās Latvijā un turpināja mūzikas studijas E. Vīgnera fonoloģiskajā institūtā. Studēja Latvijas Konservatorijā Jāzepa Vītola kompozīcijas klasē, vēlāk Jāņa Mediņa orķestra diriģēšanas klasē (1931-1937). Papildinājās pie Berlīnes Valsts operas diriģenta Leo Bleha un austriešu diriģenta Klemensa Krausa. 1937. gadā rakstītais simfoniskais tēlojums "Viļņi" ieguva Latvijas Radiofona godalgu. Strādāja par ērģelnieku Katlakalna baznīcā, vēlāk par Latvijas radio (1939-1944) un Liepājas operas (1943-1944) māksliniecisko vadītāju un diriģentu.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja Rostokas radio, vadīja Berlīnes radio orķestri (Berliner Rundfunkorchester). Pēc kara beigām 1945. gadā Herenvikas (Herrenwyk) bēgļu nometnē pie Lībekas izveidoja jaukto kori, bet Oldenburgas operā nodibināja un vadīja latviešu trupu (1946-1947), iestudējot Maskanji "Zemnieka godu", Pučīni "Madame Butterfly" un Rosīni "Seviļas bārddzinis". Sāka rakstīt mūziku savai operai "Vilkaču manteniece". 1949. gadā izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur diriģēja Ņujorkas latviešu apvienoto kori, darbojas kā ērģelnieks Ņujorkas latviešu evanģēliski luteriskajā draudzē. I - III ASV un III Kanādas latviešu dziesmusvētku svētku virsdiriģents.

Klīvlandes Dziesmu svētkiem (1963) Bruno Skulte instrumentēja un diriģēja kantāti "Dziesmu vairogs". 1969. gadā diriģenta Andreja Jansona vadībā Toronto notika Skultes baleta "Koklētājs un velns" pirmizrāde ar Ēvalda Dajevska dekorācijām. Bruno Skultes 70 gadu jubilejas koncertā 1975. gada 19. aprīlī Ņujorkas Linkolna Centra koncertzālē viņa rapsodiju "Ganiņš biju" atskaņoja 150 balsu jaunatnes koris ar dziedātājiem un koklētājiem no visas ASV Austrumu piekrastes un Kanādas. Diriģents Leopolds Stokovskis šajā laikā esot piedāvājis "Vilkaču mantinieci" iestudēt Maskavas operas un baleta teātrī, taču Bruno Skulte esot atteicies.[1]

Miris no smēķēšanas izraisīta plaušu vēža 1976. gada 19. maijā Ņujorkā, apglabāts Elka parkā Katskiļu kalnos Ņujorkas štatā.[2]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 3. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā notika operas "Vilkaču mantiniece" pasaules pirmizrāde.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacerējis daudz dziesmu jauktajiem, vīru, sieviešu, bērnu koriem, kantātes, instrumentāli vokālo kamermūziku un skatuves mūziku:

  • mūzika I. Leimanes drāmai "Vilkaču manteniece" (5 ainās)
  • mūzika R. Blaumaņa lugai "Skroderdienas Silmačos"
  • simfoniska poēma "Daugava" solistiem, korim un orķestrim ar Raiņa vārdiem
  • kantāte "Dziesmu vairogs" jauktam korim, baritonam un orķestrim ar J. Veseļa un A. Eglīša vārdiem
  • kantāte "Lūgšana" jauktam un vīru korim, soprānam, baritonam, ērģelēm
  • balāde "Nakts, kad mēness maitājies" vīru korm, diviem solistiem un klavierēm
  • "Balāde" simfoniskajam orķestrim
  • 35 dziesmas jauktam korim a cappella (no tām 10 latviešu tautas dziesmu apdares)
  • 45 dziesmas vīru korim a cappella (no tām 16 tautas dziesmu apdares)
  • 11 dziesmas sieviešu korim a cappella (no tām 2 tautas dziesmu apdares)
  • 1 dziesma bērnu korim a cappella, solo dziesmu cikls bērniem ar Raiņa vārdiem
  • 47 solo dziesmas
  • 5 skaņdarbi klavierēm (4 miniatūras un Ziemassvētku variācijas par Bēthovena tēmu)
  • "Fata Morgana" ērģelēm
  • 2 stīgu kvarteti
  • "Prelūdija" vijolei, čellam un klavierēm
  • miniatūras koklēm.[3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bruno Skultes skaņdarbi. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2445.-2449. lpp.
  • Dzirkale-Cenne A. Ar sirds degsmi: Bruno Skulti atceroties. Latvju Mūzika. 1993., #22., 2419.-2422. lpp.
  • Pundurs A. Bruno Skulte. Ārzemju latviešu komponistu dziesmu izlase. Rīga: 1992., 142. lpp.
  • Skulte R. Komponists un diriģents Bruno Skulte: Mūža rituma mirklis. Latvju Mūzika. 1993. , #22. - 2409.-2418. lpp.
  • Sūrmane B. Liesmojuma varā: Bruno Skulti atceroties.
  • Zariņš R. Bruno Skultes 25 gadi Ņujorkā. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2429.-2445. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]