Sitamie instrumenti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sitēji orķestrī
Ļoti liels bungu komplekts Terrija Bozzio spēlēts

Sitaminstruments (šo instrumentu grupu mēdz saukt arī par perkusijām[nepieciešama atsauce]) ir mūzikas instruments, kas rada skaņu, mūziķim instrumentu sitot, kratot, berzējot vai jebkādi citādāk izraisot vibrācijas. Sitaminstrumentus uzskata par vecākajiem mūzikas instrumentiem, piebiedrojoties cilvēka balsij.[1] Sitaminstrumenti orķestrī parasti sastāv no timpāniem, mazajām bungām, lielajām bungām, šķīvjiem, trīsstūra un tamburīna. Tiesa gan, sitaminstrumentu grupa var saturēt arī cita veida instrumentus, piemēram svilpi, pātagu, sirēnu un citus. Bet no otras puses, taustiņinstrumenti, piemēram, čelesta, parasti nav sitaminstrumentu grupas sastāvdaļa, savukārt, zvaniņi un ksilofons tiek grupai pieskaitīti.

Sitaminstrumenti visbiežāk tiek iedalīti divās grupās: sitaminstrumenti ar noteiktu skaņas augstumu un sitamstrumenti ar nenoteiktu skaņas augstumu.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antropologi [nepieciešama atsauce] un vēsturnieki izsaka viedokli [nepieciešama atsauce], ka sitaminstrumenti bijuši pirmie cilvēku radītie skaņrīki. Cilvēka balss visticamāk bija pirmais mūzikas instruments, bet sitaminstrumenti šā vārda plašā nozīmē bija, piemēram, rokas, kājas, cilvēka ķermenis, zariņi, akmeņi, un dzīvnieku kauli. Tie bija plaši izplatīti pirms jebkādiem pierakstiem par mūzikas vēsturi.

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sitaminstrumenti spēj atskaņot ne tikai ritmu, bet arī melodiju un harmoniju.

Sitaminstrumentus mūziķu ansamblī bieži sauc par mugurkaulu vai sirdi, parasti sadarbojoties ar basa instrumentiem. Džezā un citos populāros mūzikas ansambļos, pianistu, basistu, bundzinieku un dažreiz ģitāristu sauc par ritma sekciju jeb ritma bloku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Oxford Companion to Music, 10th edition, p.775, ISBN 0-19-866212-2 (angliski)
  2. www.miayf.org (angliski)