Ksilofons (grieķu: ξύλον, xylon — ‘koks, koksne’, φωνή, phōnē — ‘skaņa’) ir sitamais mūzikas instruments. Instruments sastāv no koka plāksnītēm, kas iedobtas no apakšas, sakārtotas divās—četrās rindās. Plāksnītes ir hromatiski noskaņotas. Pa tām sit ar divām koka vālītēm.[1]
Mūzikas instruments, iespējams, cēlies Dienvidaustrumu Āzijā vai Okeānijā. Eiropā pirmoreiz pieminēts 1511. gadā. Ksilofonam ir vairāki paveidi. Tie ir dažāda lieluma.[1]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ksilofons.
