Pāriet uz saturu

Buran

Vikipēdijas lapa
Buran
Буран
"Buran" starts no Baikonuras kosmodroma 1988. gada 15. novembrī
"Buran" starts no Baikonuras kosmodroma 1988. gada 15. novembrī
KA veids kosmoplāns
Apkalpe līdz 10 cilvēkiem
Starta vieta Baikonuras kosmodroms
Nesējraķete Энергия
Nolaišanās Baikonuras kosmodroms
Aktivitātes beigas 15.11.1988
Lidojuma ilgums 3 h, 25 min, 22 s
Masa 105 t (bez nesējraķetes)
Orbītas elementi
Apriņķojumi 2[1]

Buran bija padomju daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis, kura vienīgais lidojums notika 1988. gada 15. novembrī. Tas startēja no Baikonuras kosmodroma, veica 2 apriņķojumus ap Zemi un veiksmīgi nosēdās.

Plānotā izmantošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Buran bija paredzēts:

  • kosmisko aparātu, kosmonautu un kravu nogādāšanai orbītā, apkalpošanai un nogādāšanai uz Zemes;
  • lietišķo militāro pētījumu veikšanai, eksperimentiem lielu kosmisko sistēmu veidošanā ar ieroču (darbojošos gan uz zināmiem, gan jauniem fizikāliem principiem) izmantošanu;
  • mērķuzdevumu risināšanai tautsaimniecības, zinātnes un aizsardzības interesēs;
  • kompleksai pretdarbībai iespējama pretinieka darbībām, kas vērstas uz kosmosa izmantošanas paplašināšanu militārām vajadzībām;[2]
  • kā viens no Buran uzdevumiem bija minēta Zemes mākslīgo pavadoņu orbītas parametru precīza saskaņošana, kas pirmkārt attiecās uz orbitālās grupas satelītiem, kas nodrošina GPS koordinātu pārraidi.

Pirmais un vienīgais Buran kosmiskais lidojums notika 1988. gada 15. novembrī automātiskajā režīmā bez apkalpes. Krievijas un ārvalstu raķešu un kosmosa tehnoloģiju jomā vēlāk tika izmantoti vairāki Buran izveidošanas laikā iegūti tehniski risinājumi.[3]

Lai nodrošinātu kosmosa kuģa Buran nosēšanos, Baikonuras kosmodromā speciāli tika izbūvēts lidlauks Юбилейный ar pastiprinātu skrejceļu 4500 x 84 m platībā, galvenā piezemēšanās vieta bija "Orbitālā kuģa nosēšanās komplekss" (Посадочный комплекс орбитального корабля).[4] Tika sagatavoti arī divi rezerves lidlauki.[5]

Kosmosa kuģis Buran uz lidmašīnas An-225 korpusa

Buran kosmiskais lidojums notika 1988. gada 15. novembrī. Nesējraķete Энергия, kas startēja no Baikonuras kosmodroma, nogādāja kuģi Zemes orbītā. Lidojums ilga 205 minūtes, šajā laikā kuģis veica divus apriņķojumus ap Zemi, pēc tam nosēdās Baikonuras kosmodroma lidlaukā Юбилейный.

Lidojums notika automātiskā režīmā, izmantojot borta skaitļotāju un borta programmatūru.

Nosēšanās laikā radās ārkārtas situācija, kad Buran, kas tobrīd atradās aptuveni 11 kilometru augstumā, saņēmis no Zemes stacijas informāciju par laikapstākļiem nosēšanās vietā, negaidīti strauji mainīja kursu. Kuģis slaidā lokā veica pagriezienu par 180 grādiem, lai nolaistos uz skrejceļa virzienā, kas bija pretējs sākotnēji ieplānotajam. Vēlāk noskaidrojās, ka spēcīgā vēja dēļ kuģa automātika bija izvēlējusies jaunajos apstākļos izdevīgāko kursu, lai pretvēju papildus izmantotu ātruma samazināšanai.

Taču pagrieziena brīdī kuģis pazuda no novērošanas iekārtu ekrāniem un sakari uz kādu brīdi pārtrūka. Komandcentrā uz Zemes sacēlās panika, atbildīgās personas pieprasīja nekavējoties iedarbināt avārijas gadījumam paredzēto kuģa iznīcināšanas iekārtu (kuģī bija trotila lādiņi, paredzēti, lai superslepenais kuģis kursa zaudēšanas gadījumā nenokristu citas valsts teritorijā). Taču Zinātnes un ražošanas apvienības Молния galvenā konstruktora vietnieks Stepans Mikojans, kas bija atbildīgs par kuģa vadību nosēšanās laikā, nolēma pagaidīt, un situācija veiksmīgi atrisinājās.[6]

Liela daļa tehniskās informācijas par lidojumu mūsdienu pētniekiem nav pieejama, jo tā tika ierakstīta skaitļotāju BESM-6 magnētiskajās lentēs. Daļu no lidojuma vēstures par zemes un borta telemetriju var rekonstruēt no saglabājušamies izdrukām papīra formātā.[7]

2002. gadā šis kosmosa kuģis tika iznīcināts, kad sabruka Baikonuras montāžas un testēšanas ēkas jumts.

  • Garums — 36,4 m,
  • Spārnu platums — apmēram 24 m,
  • Kuģa augstums (ar šasijām) — vairāk nekā 16 m,
  • Starta masa — 105 tonnas,
  • Kuģa kravas nodalījuma ietilpība — līdz 30 t derīgās kravas pie pacelšanās, līdz 20 t pie nolaišanās.
  1. «Buran». NASA. 1997. gada 12. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 4. augusts. Skatīts: 2006. gada 15. augusts.
  2. Применение Бурана
  3. Выступление Ген. конст. НПО «Молния» Г. Е. Лозино-Лозинского на научно-практической выставке-конференции «„Буран“ — прорыв к сверхтехнологиям», 1998
  4. Посадочный комплекс космодрома Байконур
  5. «запасные аэродромы». buran.ru. Skatīts: 2018-05-26.
  6. «Полет орбитального корабля 11Ф35 "Буран"». www.buran.ru. Skatīts: 2018-05-26.
  7. Счищая плесень с цифр Arhivēts 2016. gada 2. novembrī, Wayback Machine vietnē. // Компьютерра, 2007

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]