COVID-19 pandēmija Baltkrievijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baltkrievijas apgabali ar dažādu diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaitu (jaunākie dati).
Oficiālie saslimstības un mirstības rādītāji no COVID-19 Baltkrievijā (jaunākie dati).

COVID-19 pandēmija Baltkrievijā sākās 2020. gada 28. februārī, kad apstiprināja pirmo ar COVID-19 saslimšanas gadījumu, kas tika konstatēts kādam Irānas studentam, kurš bija ieradies Minskā, lai turpinātu studijas tehniskajā universitātē. Līdz 4. martam valstī tika fiksēti vēl pieci papildus inficēšanās gadījumi, no kuriem četri bija Minskas, bet pārējie divi Vitebskas apgabalā.[1]

19. martā valstī bija apstiprināts 51 inficēšanās gadījums ar Covid-19. Prezidents Lukašenko valdības sēdē paziņoja, ka ... šis koronavīruss ir nekas vairāk kā psihoze, un neatkāpšos no saviem vārdiem, [..] Kopā esam pārdzīvojuši daudzas psihozes, un mēs zinām, pie kā tās ir novedušas. Es esmu pārliecināts, ka šī ir kārtējā psihoze, kas nāks par labu vieniem un kaitēs citiem.[2]

Pirmais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

27. martā Vitebskas apgabalā un 7. aprīlī Minskā ieviesa pašizolāciju, sociālo distancēšanos un sanitāros pasākumus. Kaut arī bērnudārzi un skolas turpināja strādāt, tika rekomendētas tālmācības vai mācības pēc individuāliem grafikiem. Attālināts darba režīms pēc iespējas tika ieteikts arī uzņēmumu darbiniekiem. Pasākumus ar lielu cilvēku skaita piedalīšanos atcēla vai pārcēla.[3] 31. martā Vitebskā tika reģistrēta pirmā no COVID-19 izraisītā nāve, miris aktieris Viktors Daškevičs.[4]

Pēc oficiālajiem datiem līdz 1. aprīlim Baltkrievijā inficēšanās ar koronavīrusu bija diagnosticēta 163 cilvēkiem, 53 bija izveseļojušies, bet miruši bija divi cilvēki. Vislielākā COVID-19 izplatība bija Vitebskā, kur kopš marta vidus slēgtas vairākas rūpnīcas. Pilsoniskā kustība "Naš dom" ("Mūsu mājas") apgalvoja, ka varasiestādes slēpj patiesos epidēmijas mērogus, iesaistot pat Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekus, ārstiem liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, piedraudot ar kriminālatbildību.[5] Saskaņā ar neoficiālu informāciju, Vitebskā slimnīcas bija pārpildītas, bet sakarā ar COVID-19 testu trūkumu, visiem saslimušajiem tiek uzstādīta pneimonijas diagnoze.[6]

12. aprīlī Baltkrievijas Veselības ministrija publiskoja datus, ka kopējais inficēto skaits sasniedzis 2578, bet kopējais mirušo skaits 26. Pavisam Baltkrievijā bija veikts vairāk nekā 64 000 analīžu 17 laboratorijās visā valstī. PVO misijas vadītājs Baltkrievijā paziņoja, ka nepieciešams veikt ierobežojošus pasākumus – noteikt par obligātu sociālo distancēšanos, izolēt personas, kas kontaktējušās ar saslimušajiem, aizliegt rīkot sporta, kultūras un citus publiskus pasākumus, kā arī mācību iestādēs pāriet uz attālinātām mācībām.[7]

18. aprīlī Veselības ministrija paziņoja, ka pārstās publicēt statistiku par saslimušo skaitu,[8] tomēr pēc pāris dienām atsāka publicēt oficiālos datus. Baltkrievijā aprīļa beigās netika atcelta ikgadējā sestdienas talka, kā arī 9. maija militārā parāde Minskā. Saskaņā ar oficiālajiem datiem Baltkrievijā līdz 12. maijam bija 24 873 inficēto un 142 mirušie. "Radio Svoboda" baltkrievu valodas dienests ziņoja, ka pēc piederīgo aptaujāšanas kļuvis zināms par 11 ārstiem, feldšeriem un medmāsām, kas miruši no COVID-19. Žurnālisti aprēķinājuši, ka mediķu mirstības rādītāji Baltkrievijā ir 15 reizes lielāki nekā Itālijā un 30 reizes lielāki nekā ASV. Ārstu augstais mirstības rādītājs Baltkrievijā varētu būt skaidrojams ar to, ka ne visi ar COVID-19 mirušie tiek pieskaitīti oficiālajai statistikai.[9]

Otrais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. oktobrī ziņoja, ka Baltkrievijā ar COVID-19 bija saslimuši ap 85 000 cilvēku, bet vismaz 900 no viņiem bija miruši. Ik dienu veica ap 20 000 inficēšanās pārbaužu un jauno gadījumu skaits bija mērāms no 400 līdz 500, tomēr Veselības aizsardzības ministrija neplānoja ieviest nekādus stingrākus ierobežojošos pasākumus. Aļaksandrs Lukašenka pauda uzskatu, ka Baltkrievijas reģionos slimības izplatība nav tik nopietna, jo tur nenotiek dažādas masveidīgās protesta akcijas. Tieši šo, pēc viņa vārdiem, “svētdienas gājienu” dalībnieki arī esot tie lielākie slimības izplatītāji.[10]

31. oktobrī Baltkrievijas Valsts robežapsardzes komiteja paziņoja, ka no 1. novembra Baltkrievija nolūkā novērst COVID-19 izplatīšanos uz laiku neļaus ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības šķērsot savas robežas caur sauszemes kontrolpunktiem, vienkāršotas kārtības punktiem, kontrolpunktiem dzelzceļa stacijās un upju ostās. Tomēr šie ierobežojumi neattiecās uz aviopasažieriem, kas ieradās Baltkrievijā caur Minskas lidostu, kā arī personām, kas ceļo ar diplomātiskajām vai dienesta pasēm, oficiālu delegāciju locekļiem, ārvalstniekiem, kas piegādā Baltkrievijai palīdzību, Krievijas pilsoņiem, kas šķērso Baltkrieviju tranzītā, ārvalstniekiem, kas ir Baltkrievijas pilsoņu tuvākie ģimenes locekļi vai kuriem ir uzturēšanās atļaujas.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]